local-stats-pixel

Heivs (9)0

48 3

Es turu solījumus, un 7 nodaļai ir pāri 50 +

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Heivs-7/741044

https://www.youtube.com/watch?v=aZZg9DVT34Y">Soundtracks

-Heiv, kapēc tu neesi viesistabā?- Īfe jautāja, kaut gan dziļu jēgu tam neredzēja.

-Tavai māsai un manam draugam Ītam ir mīlas prieki. - kautrīgi atbildu.

Īfe aiz izbrīna izpļauj kafiju.

-Pag, ko? Es nepārklausījos?- izbrīnīta un šokēta jautāja.

-Nē.- atbildu.

-Tu domā, ka mana māsa ar to tavu draugu, manā viesistabā nodarbojas ar seksu?-

-Nu,ja. Tā sanāk.- saku.

-Man vienkārši pārsteidz tas, kādā ātrumā viņiem tas notika. Viņi ir pazīstami tikai dažas dienas, dīvaini. Trakie cilvēki.- Īfei uzmetas zosāda.

-Traki gan.- man nav daudz ko teikt. - Es biju tik pat pārsteigts kā - tu, bet tikai es nezspļāvu kafiju un man nebija tāda sejas izteiksme kā tev. -

-Ko mēs te runājam par tava drauga un manas māsas attiecībām? Labāk ķeramies klāt tavas rētas ārstēšanai.-

Klusēju, vairs nerunāju, bet ļāvos Īfes pieskārieniem, kurus sajutu ik reizi, kad šiverējās ap manu kā saka dīvaini fenomenālo rētu. Pat īsti neiedziļinājos ko un kādā veidā viņa man to visu ārstē, es viņai uzticos. Īfe ir ļoti jauka, izpalīdzīga un aburoša meitene. Esmu laimīgs, ka satiku viņu, esmu laimīgs, ka pavadām kopā laiku, bet patiesībā es priecājos par manu rētu, jo pateicoties viņai esmu satuvinājies ar Īferiti. Es stiepos pēc kafijas kura atradoas uz galdiņa. Mana plauksta saskārās ar Īfes, jo viņa arī stiepās pēc kafijas. Mēs skatamies viens otram acīs, ilgu laiku. Mūsu sejas nāca ar vien tuvāk un tuvāk līdz mūsu lūpas saskārās. Tas bija kaislīgākais skūpsts manā dzīvē.

-Piedod, es pārāk strauji, bet es nespēju atturēties. - Īfe nosarkusi paskaidroja.

-Nē, tu piedod man, man nevajadzēja. -

Mēs atskatijāmies atkal. Mēs abi sākām smieties par savu uzvedību.

-Neesam jau vairs mazi bērni. - sacīju.

-Jā, tas tiesa. - Īfe ļoti klusi noteica, knapi varēja dzirdēt viņas teikto. Īfe iedzēra malku kafijas un turpināja. Viņa paveica pēdējos darbus ap manu rētu un tad mūsu starpā bija garākā klusuma pauze kāda vien ir bijusi.

Paņēmu līmlapiņu un pildspalvu no galda un uzrakstīju.

- Es tevi mīlu! ♥

Noliku lapiņu uz Īferites ceļgala. Viņa to izlasijusi pasmaidīja un uzrakstīja atpakaļ man.

- Es tevi vēl vairāk. ♥

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Heivs-10/741323

48 3 0 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv
Reklāma

Komentāri 0

0/2000