Devītā daļa ir klāt!
Atvēru durvis kā uzreiz uz manīm uzlēca Žana virsū un tā priecājās , tikai nezinu par ko.
-Sveikāāā.-
-Žana kas notika? Ko tik priecīga?-
-Es uzzināju ka drīz būs lielā ballīte , tu esi prieciga?-
-Nejau tik priecīga..-
-Un tas notiks pludmalē , iedomājies , cik būs daudz cilvēku un cik daudz priekšā būs.-
-Nu to es gan nevaru iedomāties , jo nekad nebiju tādās vietās.-
-Priecājies ka drīz būsi.-
-Vari lūdzu rīt atnākt un parunāsim?-
-Kāpēc ne tagad? Tev kāds ir?-
-Iedomājies jā , manā istabā sēž Reinis un tu tādu momentu man izbojāji , bet paldies par informāciju , rīt obligāti parunāsim.-
-Piedod Evelīn , nezināju , labi rīt atnākšu un vispirms pazvanīšu.-
Beidzot jau atvadījāmies.Devos ātrā solī uz manu istabu , atvēru durvis , ko vispirms pamanīju , bija manas mēbeles , bet Reinis nebija , es apstulbu un aizgāju pa vidu manai istabai , tad no aizmugures mani nobiedēja Reinis , es vispirms saraustījos un sāku kliegt.
Mēs abi smējāmies un vārtijāmies pa gultu , viņš sāka mani kutināt un es arī viņu mēģināju kutināt , bet viņš bija ļoti striprs.
-Paliksi šodien pie manīm?-
-Protams , ka palikšu.-
Man bija tik labi ar viņu , es aizmirsu visas manas problēmas , viņš bija man dārgs cilvēks ,es varēju viņam uzticēties un viņš man.
Tā jau ir deviņi ,takā jau ir deviņi , es izlēmu saklāt gultu gulēšanai , sāku jau klāt , te jau Reiņa rokas apliktas man ap vidukļa , es sāku smaidīt un pagriezos pret viņu , es viņu apskāvu un tā mēs stāvējam kādas 3 minūtes , tad mēs iekritām gultā un kopā smējāmies un lūkojāmies viens otram acīs.
-Kur es gulēšu?-
-Gulēsi man blakām , tikai dod vispirms gultu saklāt.-
Viņš piecēlās un aizgāja līdz vanassistabai nomazgāties.
Saklāju jau gultu un sāku meklēt kādas jautras filmas , jo tā mēs jau vispirms neaizmigsim.
Jau pagāja pusstunda un beidzot Reinis nomazgājās , viņš bija tikai vienās apenēs un maikā , ielīda man blakām gulta un mēs kopā skatījāmies filmu un smējāmies. Jau pagāja stunda un skatos kā Reinis jau iekrita saldā miegā , noskatījos filmu līdz galam un izslēdzu. Iekārtojos gultā un arī iekritu miedziņā.
***
Atvēru acis jo jutu ka kāds vēro mani uz manīm skatījās Reinis un smaidīja
-Labrīt miega mice.-
-Labrīt.-
Piecēlos un saģērbos mājas apģērbā , aizgāju līdz vanassistabai un paskatījos vispirms spogulī , akdievs kāda es izpūrusi un tādu mani Reinis redzēja pirms 5 min , ātri sakopu sevi un aizgāju līdz virtuvei. Ustaisīju sev un Reinim brokastis , uzcepu pankūkas ar ievārijumu.
Jau visa māja smaržoja pēc pankūkām un atnāca Reinis.
-Cik gardi smaržo.-
-Zinu.-
-Pankūkas ja?-
-Jā.-
Mēs abi apsēdāmies pie galda un gardi paēdām , man ļoti patika kā es cepu , jo mani vecmamma iemācija ar mammu. Es tik daudz ēdiena nemāceju gatavot , bet ganjau iemācīšos , jo es nākotnē gribu strādāt par pavāri.
-Paldies , bija ļoti garšīgi.-
Reinis uzsmaidīja un iedeva vieglu buču uz vaiga un grasījās jau mazgāt traukus , bet es viņu apstādināju un teicu ka sieviete šajā māja mazgās traukus , abi pasmaidijām un Reinis aizgāja līdz istabai , es mazgāju traukus , nomazgāju jau traukus un devos uz istabu.
-Es vakarā pie tevīm atkal atnākšu labi?-
-Labi nāc šodien vakarā.-
-Vienkārši man tagad jāiet , jo mamma uztraucās kur esmu.-
-Tu mammai neteici ka paliki pie manīm?-
-Tik tikko viņai to paziņoju , vakar nebija laika , jo gribēju visas sekundes ar tevi pavadīt.-
Pagāja jau 1 stunda kā Reinis jau aizgāja , es sakopu istabu un pavisam aizmirsu ka drīz jau pamāte atnāks...Es tiešām negribēju , domāju ka es varēšu atteikties.
Saģērbos un devos uz veikalu nopirkt produktus , aizgāju līdz Rimi , nopirku visu svarīgo un devos jau mājās , bet kautkas man lika , pasēdēt parkā un paelpot svaigu gaisu , aizgāju līdz parkam un apsēdos uz soliņa. Skatījos atkal kā pīles peld upītē un bērni spēlējas.
-Sveika Evelin.-
Dzirdēju Edisa balsi un domāju kāpēc Žana un Edis netusē kopā , tas ir ļoti dīvaini.
-Sveiks , kur Žana?-
-Aij , nezinu , laikam jau staigā kautkur ar draudzenēm.-
-Nu skaidrs..-
-Es vot tikai ko gribēju pajautāt , tev būs mātes bēres?-
-Bus jau laikam , bet man jādabūn naudu uz bērēm..-
-Es varu palīdzēt dabūt naudu.-
-Un kā tu dabūsi?-
-Nu viens es protams nedabūšu uz bērēm , bet var jau arī citiem paprasīt.-
-Paldies ka tu vari man palīdzēt.-
Abi sēdējām uz soliņa un klusējām.Man bija tik daudz jautājumu par viņu un Žanu , bet negribējās to visu viņam jautāt.
-Labi man jādodas mājās , drīz jau pamāte atnāks.-
-Labi.-
Atvadījos no drauga un devos mājās.
