local-stats-pixel

Enijas dzīve. (33)1

Visi skatijās uz mani,gaidot paskaidrojumu par to kas notika.


-Viņš ir mans bērnības draugs,kopš pašas bērnības un es viņam esmu ļoti svarīga,daudz nozīmēju,viņš mani mīl.

Alekss: Kāpēc tu man neko neteici un kāpēc tu neko neteici viņam?-Alekss bija pārsteigts.

Es: Es gribēju teikt,vienkārši tas viss bija tik sarežğīti,un es nespēju!-Es sacīju apsēsdamies.

Abas draudzenes pienāca man klāt,lai mierinātu.

-Viss labi,viss nokārtosies.-Draudzenes čukstēja.

Tad pie manis pienāca Aleksa,viņš paņēma manu roku piespieda to sev pie sirds,ieskatijās man acīs un sacīja:Es mīlu tevi!

-Es tevi arī!-Es klusi nočukstēju.

Deniss: Tāda tā dzīve ir!-Deniss nomurmināja.

Marks noņēma lieko glāzi,proti tagad jau Matīsa un tad sacīja: Nu ko tad iedzeram,tev jau it īpaši Enij vajag iedzert,lai nomierinātu nervus.

Mēs visi pacēlām alkohola glāzes un tās izdzērām.

Nebija nekādu uzkodu.

Līdz ko alkohols tika manā mutē,tas sāka nejauki dedzināt.

Es,Ketija,un Selīna ieklepojāmies.

Tā glāzīte pēc glāzītes un paņemto vienīgo alkohola pudeli jau iztukšojām.

Mēs protams nepiedzērams,tikai iekarsām,jo vienu alkohola pudeli taču dalījām uz 6 cilvēkiem,ieskaitot mani.

Iespējams es vispār nedzertu šņabi,mani vienkārši stimulēja nesenais notikums to darīt.

Tad puiši atkorķēja pirmo dzirkstošā šampanieša pudeli.Redzēju,ka šampanietim ir 17,5% alkohola cik pati zinu no sevis priekš šampanieša tas ir diezgan daudz,vismaz priekš mana organisma.

Marks: Tajās mazajās šņabja glāzēs jau vairs nebūs forši dzert šampanieti.-Marks secināja.

Deniss: Mums vajadzētu šampanieša glāzes.-Deniss piebalsoja.

Ketija :Man ir,bet lejā virtuvē.Man negribas iet vienai,kas man atnāks līdz?-Ketija jautāja.

Es: Es!-Es piedāvāju.

Patiesībā gribēju redzēt,kas notiek lejā,varbūt pat arī Olīviju satikšu.

-Ok,ātri tik,mēs jūs gaidīsim!-Selīna piekodināja.

Deniss sarunājās ar Aleksu,Marks abi apķērušies ar Selīnu ķiķināja.

Mēs nogājām lejā uz virtuvi,un kamēr Ketija meklēja šampanieša glāzes,es paskatijos mazajā virtuves pulkstenī,kas stāvēja uz galda.Pulkstens jau bija pāri vieniem naktī.Parasti jau ap šito laiku man sāk nākt miegs,bet šoreiz tā nebija.

-Atradu glāzes!-Ketija iesaucās un nāca ar 6 šampanieša glāzēm.Mēs izgājām no virtuves un ejot cauri viesistabai redzējām kā daudzi jau ir piedzērušies,kaut ko dejo,citi jau pat maigojas.

Mēs ar Ketiju iedomājāmies,ka mums varētu būt pa īsu,tāpēc piegājām pie galda,lai paskatītos vai nav kāds alkohols.Nebija.Viss alkohols bija pa tukšo notīrīts.

Mēs aizgājām atpakaļ uz Ketijas istabu un apsēdāmies.

-Beidzot!-Zēni nopūtās.

Ketija: Voij,kādi jūs nepacietīgi.-Ketija sacīja.

-Protams!-Puiši smīnēja.

Es: Mēs nodomājām,ka mums varētu būt par īsu,tāpēc aizgājām paskatīties vai uz galda nav kāds alkohols,protams nebija.-Es paskaidroju.

Ketija:Lejā visi jau baigi iekarsuši.-Ketija iesmējās.

Zēni salēja dzirkstošo šampanieti glāzēs mums visiem,tad mēs sākām to dzert,šis šampanietis patiesībā bija diezgan garšīgs.

Mēs saskandinājām un izdzērām šampanieša glāzes sausas.

Un tā vienu šampanieša glāzi pēc otras,izdzērām abas pudeles.Šampanietis tiešām bija jaudīgs un saturēja daudz alkohola,tāpēc mēs visi iereibām un pat ļoti iereibām.

Jutu,ka jautrība drīz sāksies.

Tad mēs paņēmām katrs pa alus pudelei,alus man tā baigi negaršoja,bet es izdzēru tik un tā.

Es pirmo reizi redzu Denisu,Marku,Aleksi,Ketiju,Selīnu piedzērušos,vēl jau nav tik traki,bet jūtu,ka drīz būs.

Deniss: Mums ir pa īsu vai ne?-Deniss pārliecināti jautāja.

Alekss: Jā-Alekss pamāja.

Mēs meitenes tik pamājām piekrītoši ar galvu.

Marks: Mums ir noslēpta pudele kaut kur!Es tik neatceros kur.-Marks sacīja.

Alekss: Es gan atceros!-Alekss sacīja un cēlās stāvus.

Deniss un Marks arī piecēlās un sāka sekot Aleksam uz durvju pusi,es līgodamies piecēlos man mazliet reiba galva,Selīna ar Ketiju arī piecēlās un līgodamies uz vienu pusi sekoja Aleksam.

Es atcerējos pa trepēm,pa tām mēs varētu nokrist,bet mani kaut kā tas neuztrauc.

Es pieskrēju pie Aleksa un uzlēcu viņam pičpaunā,tā mēs gājām lejā pa trepēm,Alekss līgojās no vienas puses uz otru,man bija nenormāli jautri.Es smējos.

Tad Alekss mūs aizveda līdz virtuvei un atvēra virtuves augšējo plauktu un izņēma no tā vēl vienu šņabja pudeli.Es zināju,ka ja mēs izdzersim šo tad mēs būsim gar zemi.Mēs paņēmām pudeli un tur pat uz virtuves galda to iztukšojām.

Nu mēs galīgi iereibām.
Nu tik sāksies jautrība.

71 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

 emotion 

0 0 atbildēt