Čau, čau! Piedodiet, mīļie lasītāji, ka tik ilgi bija jāgaida. Šobrīd grūti parakstīt - darbs darbam galā. Centīšos un vēlreiz centīšos nākamās daļas uzrakstīt tik drīz, cik vien varēšu! Baudiet!
12.daļa
Vēlējos uzņemt iniciatīvu, bet Patriks man neļāva. Viņš apsvieda mani tā, ka bija man virsū un sāka mani skūpstīt. Tad viņš mani ļoti lēnām izģērba. Laiks vilkās kā mūžība, pēc katras kustības paskatījos pulkstenī, kas karājās pie sienas, un secināju, ka pagājušas vien dažas sekundes. Vēlējos, lai tas viss ātrāk beidzās. Aizvēru acis un centos iztēloties, ka daru to ar Dāriju. Tas arī palīdzēja – dzirdēju vien prezervatīva paciņas attaisīšanu un tas drīz bija cauri. Ticamības momentam notēloju orgasmu, ceru, ka Patriks neko nepadomās.
- Tas bija lieliski, Megij! – viņš izsaucās.
- Mhm...Es aiziešu uz tualeti.
- Vai kas noticis?
- Nē, man vienkārši vajag uz tualeti.
- Labi, gaidu tevi atpakaļ, saldumiņ.
Iegāju vannasistabā un piegāju pie spoguļa. Izskatījos briesmīgi – mani mati bija pilnībā izpuruši un skropstu tuša notecējusi. Nobira asara. Ak, ko gan esmu nodarījusi Dārijam? Vai tad tiešām šis bija vienīgais veids kā iegūt Patrika uzticību? Laikam jau jā. Paņēmu salveti un noslaucīju asaru un notecējušo skrpostu tušu, kā arī saķemmēju matus zirgastē un devos laukā no vannasistbas.
- Kur tik ilgi biji pazudusi, jaukumiņ?
- Tepat.
- Nāc, šurp, samīļošu tevi, – viņš sacīja, izturēdamies tā, it kā būtu mans puisis.
Bailīgi piegāju pie viņa, viņš apsēdās uz gultas malas un aicināja arī mani. Nosēdos viņam līdzās, un Patriks mani apskāva.
- Zaķīt, es nu došos pirms Melānija nav sākusi mani meklēt, tad nu gan būs ziepes. Es rīt pie tevis atnākšu, - viņš noskūpstīja mani uz pieres un devās prom.
Nodomāju, ka man tik tiešām ir apnikuši viņa dotie mīļvārdiņi – katrā sacītajā teikumā cits.
Kādu pusotru stundu gulēju gultā un ne par ko nespēju padomāt. Jutos ļoti slikti, šī situācija mani grauj, un domas par to grauj vēl vairāk. Laikam bija laiks atkal aiziet uzpīpēt un paķert kādu kokteili vai alu. Tādā veidā varēju kaut cik relaksēties.
Izgāju no istabas un atcerējos, ka neesmu šodien bijusi uz gaisa istabu. No sākuma aizgāju uz gaisa istabu, kur pusstundu pavadīju dejojot MTV mūzikas ritmā. Diemžēl šeit tas bija vienīgais mūzikas kanāls. Nonācu pēc tam atpūtas istabā un aizdedzu cigareti, izsmēķēju to dažos vilcienos, tāpēc aizdedzu vēl vienu. Pa šo laiku domāju, ko lai paņem – kokteili vai alu. Kad pēdējais dūms bija izvilkts, izlēmu par labu alum. Atvēru mazo ledusskapīti un paķēru pirmo alus pudeli, kas pagadījās. Pieskaroties pudeles apakšai, sajutu, ka tur kaut kas ir pieķēries. Pagriezu pudeli otrādāk, lai paskatītos, kas tur ir. Kad ieraudzīju tur esošo objektu, ātri aizskrēju atpakaļ uz numuriņu.
Atnācu uz numuriņu un ieslēdzos. Zem pudeles bija maza lapiņa, kas bija pielīmēta ar līmlenti, gluži kā es to izdarīju. Norāvu lapiņu – tas bija Dārija rokraksts. Lapiņā bija rakstīts: „Es ticu tev un gaidu kādu rezultātu. Es ļoti mīlu tevi.” Interesanti kā šī pudele nonāca te? Piegāde jau tika veikta pirms tam. Varbūt tomēr kādas pudeles atnesa atpakaļ, jo uz vīriešu korpusu alus tika aizvest tiešām lielos apmēros.
Pieliku lapiņu pie sirds un sāku raudāt. Šodiena bija tik spraiga – sekss ar praktiski svešinieku, dejošana gaisa istabā un zīmīte no Dārija. Zīmīti rūpīgi noslēpu. Atvēru pudeli un sāku dzert alu, tas garšoja vēl labāk, jo zināju, ka šo pudeli rokās ir turējis arī Dārijs.
