Nu čau, kā iet?:D
http://spoki.tvnet.lv/literatura/Divas-naves-viena26/737446">Divas nāves vienā 26
Niks gulēja savā gultā un nespēja aizmigt. Viņš jutās kā pilnīgs idiots, kā mēsls! Bet viņš gribēja tikai iegūt Nikas uzticību, saprast viņu, kaut patiesībā sajuka prātā un viņai uzmācas.
Viņš saprata, cik stulbi ir rīkojies un drausmīgi gribēja viņai atvainoties, apskaut un izārdīt visu dzīvokli, bet, domu pārņemts, nemaz nepamanīja to mirki, kad aizmiga.
‘’Nik, neāksties! Neaizmirsti, ka man rokās ir čilī mērce!’’
Sāra smējās un centās ielikt puisim mutē kaut ko. Niks aizvēra acis un atvēra vaļā plašu, plašu muti un pat izbāza ārā mēli kā tāds kucēns.
‘’Ver ciet.’’
Niks aizvēra muti un iekodās mazajā gabaliņā.
‘’Ak, vai, jēziņ, kas par garšas sprādzienu!’’
Niks simulēja neizsakāmu baudu katrā kodienā. Viņš samiedza acis, salika rokas pie sirds un izlikās, ka tā krīt viņam tieši rokās.
Sāra viegli iesita puisim pa plecu un, ķiķinādama, pievērsās kūpošajam katliņam.
‘’Tev jākļūst par manu vecmammu, lai vari mani piespundēt ar visādiem labumiem.’’
‘’Paldies, bet tik jaunai vecmammai nekad negribētos kļūt.’’
Niks iesmējās un nolēca no letes, tuvodamies mīļotajai. Viņš apķēra Sāru no aizmugures, viegli slīdot ar plaukstām no meitenes sāniem, līdz pat nabai.
‘’Varbūt beigsi gatavot un paspēlēsies ar mani?’’ Niks čukstēja Sārai ausī.
Sāra sastinga. Mazā koka karotīte izkrāpās ārā no Sāras pirkstiem un iekrita kūpošajā mērces katliņā.
‘’Sāra?’’
Niks apskāva meiteni stiprāk. Viņa atkal izspēlē savas spēles, izliekoties un tad uzbrūkot nesagatavotam.
Bet viņa nekustējās.
Mērce jau draudēja izlīst ārā, bet Sāra nekustējās.
Niks saķēra meitenes elkoņus un pagrieza viņu pret sevi.
Tā nebija Sāra.
Viņa acīs skatījās Nika.
Niks nobijās ne pa jokam. Viņš noraustījās un atkāpās no meitenes, kas jau savās rokās turēja nazi.
‘’Tu man neko nepastāstīji!’’
Nika tuvojās puisim, bet viņš nespēja pateikt ne vārds. Kamols kaklā grauza viņu no iekšpuses un elpot bija grūti.
‘’Tu samaksāsi par visu!’’
Nika atvēzējās un Niks sajuta, kā kaut kas auksts ieduras viņam vēderā. Nebija nekādu sajūtu. Ne sāpes, ne briesmas. Niks vairs vispār nespēja elpot. Viss, ko viņš redzēja, ir Nikas seja, kas bija sagriezusies dusmīga, atriebīga un netipiska viņai. Meitene smējās. Tik tiešām smējās!
Niks pamodās ar drausmīgu kņudoņu vēderā un plaušās.
‘Neko sev sapnis.’
Un
‘Cik vispār ir pulkstens?’
Niks paskatījās ārā pa logu, kur jau sen bija nakts. Tas bija ne tikai sapnis, kas viņu pamodināja.
Niks piecēlās un devās uz vannasistabu, lai nedaudz nomazgātu seju. Viņš bija drausmīgi nosvīdis un liekas, ka smirdēja vien pa gabalu.
Viņš neiegāja vannasistabā. Likās, ka tur kāds ir iekšā- no durvju apakšas spīdēja vāja gaisma un šķiet, ka viņš dzirdēja arī balsis.
Niks nedaudz atvēra durvis un sastapa tur Niku ar viņa datoru klēpī. Meitenes seju izgaismoja ekrāna gaisma un viņa visdrīzāk skatījās videoklipu.
Viņas seja bija sarkana, asaras tecēja straumēm. Viņš nevarēja saņemties, lai ieietu iekšā. Tas bija nepareizi, it kā viņš ielauztos meitenes personīgajā telpā.
‘Lai vai kas tur būtu, es te neesmu vajadzīgs.’
Niks pagriezās un devās atpakaļ uz gultu, bet vēl ilgi nespēja aizmigt, baidīdamies, ka Sāra atkal atnāks sapnī.
Viņš saprata, ka nav redzējis Niku tā raudam.
Komentējiet, vērtējiet, mācieties!
