local-stats-pixel fb-conv-api

Divas nāves vienā' 212

Nu šī liekas man tāda ''tā tā'' daļa. Nav šodien rakstīšanas mood. Anyway, enjoy.

http://spoki.tvnet.lv/literatura/Divas-naves-viena20/734013">Divas nāves vienā 20

Niks visu nakti sēdēja savā krēslā un ik pa brīdim prasīja Santim, lai atnes viņam datoru. Viņam bija teorija par to, kas notiek, bet bija jāgaida asins rezultāti. Tie noteikti pateiks visu. Niks to juta.

Klusuma laupīts, viņš gribēja visu laiku smieties.Bija tik dīvaini un neizskaidrojami, ka puisi nomāca šis durstošais klusums, un viņš koda lūpā, lai tikai nesmietos. Puisis redzēja, kā meitenes siluets klusi šņāc, sapņojot ko labāku kā šī labaratorija. Viņa bija tik dīvaina un nesasniedzama. Likās, ka vēl nesen viņa varēja izkust Nika apskāvienā un tur palikt kā piekalta, bet tagad viņa bija te tikai Santa dēļ. Viņš tiešām uzticējās un sargāja meiteni no visiem spēkiem. Pat Nikam viņš neteica, ko Nika darīja pie Santa un ko viņai vajag no garā puiša.

Nikas krēsls iečīkstējās, atgriežot nomodā Niku. Viņš sapurinājās un centās aizdzīt prom sapni par Sāru. Tas nu jau bija par traku.

‘’Tu kur?’’

Meitene savāca savu somu un devās prom no telpas. Tas bija pavisam negaidīti. Viņa taču tikko gulēja un nu steidzās prom. Varbūt viņa staigā miegā?

‘’Prom’’ atbilde bija tik pat īsa, cik asa un krūtis dedzinoša. Tas daudz ko neizteica Nikam, bet viņš juta, ka meitene ar to sarunu beidz.

‘’Un, ja Santis uzzinās, ka esi aizlaidusies prom?’’

‘’Tu viņam neteiksi.’’

‘’Esi tik pārliecināta?’’

Nika lēnām pagriezās pret Niku un salika rokas sānos. Tas iedūrās viņai kaklā un Niks bija saviļņots par to. Viņš nepieļaus, ka Nika tik drausmīgi izturas pret viņu. Puisis redz, ka viņa ir maiga un grib nokļūt viņa apskāvienos. Kaut Sāru, kopš Nikas parādīšanās, viņš redz biežāk, tas neaptur puisi no domas par Niku.

‘’Nik,’’ Nikas seja atslāba vieglā smaidā, ‘’tu esi gudrs puisis un nemaz neesi tik viegli ievainojams un nelaimīgs kā izskaties, vai ne?’’

‘’Ko tu gribi ar to teikt?’’

‘’Tu izliecies par Sāras pārņemto, bet kamdēļ? Tu pie kāda strādā? Vai tev ir plāns kā dabūt baigo naudu?’’

‘’Tu esi stulba.’’

Niks cīnījās ar sevi un ķermeni, lai nepieceltos kājās un neapmestu telpu kājām gaisā. Nika ir sajukusi prātā! Lieliski, vismaz viņš šeit nav viens trakais.

‘’Attā.’’

‘’Es pateikšu Santim’’

Nika attaisīja durvis un apstājās. Likās, ka viņa smejas pie sevis.‘’Jo?’’

‘’Jo es zinu, ka tu ej uz dzīvokli pie Maksima.’’

‘’Ne velna tu nezini.’’

Nika izgaja ārā no telpas un aizcirta durvis, tāpat kā viņa vienmēr tās cērš- līdz sienas jau sāk drupt.

Niks gandrīz atkal aizmiga un sajuta Sāras roku pie sava vaiga, kad telpā iegāja Santis. Viņš klusi dungoja pie sevis meldiņu, kuru Niks nekad nebija dzirdējis.

‘’Kā tu?’’ Santis apsēdās pie krēsla blakus galdam un nopētīja Niku no galvas līdz kājām.

‘’Skrāpējumi ir sadzijuši, zilumi gan ir palikuši violēti.’’

‘’Un riba?’’

Niks nelāgi ierūcās, ar nedaudz aizsmakušu balsi.

‘’Skaidrs, kur Nika?’’

Niks brīdi klusēja. Puisis nezināja, ko pateikt Santim- taisnību vai samelot. Niks domāja, kā tikt atpakaļ pie mazās, bet svarīgās Nikas uzticības. Viņš nu dien nevēlējās, ka Nika grauztos ar puisi. Ja jau viņa gāja pie Santa, tad meitenei atkal ir kādas problēmas. Viņš gribēja būt lietas kursā, palīdzēt Nikai un tādējādi tikt vaļā no Sāras.

‘’Viņa aizgāja ēst.’’

‘’Tu tiešām tici, ka viņa ies ēst?’’ Santis noņēma brilles no deguna un, salocījis tās, nolika uz galda.

‘’Nezinu...’’

Santis atspiedās ar rokām pret galda malu un ar lielām pūlēm apstājās.‘’Es tikšu galā...’’

‘’Sēdi, tev ir savs darbs. Man vajag izlocīt kājas, tā kā...’’ Niks noņēma no sevis visus piestiprinātos vadus. Kā pudeles korķi, tie atlipa nost no Nika ķermeņa un padevās viņa plaukstā.

‘’Nik, tu nevari paiet, kur nu vēl savaldīt skuķi!’’

Santis bija nikns. Viņš nemaz netaisījās sēdēt labaratorijā, kas jau viņam bija piegriezusies. Kaut dators pats veica asins analīzi, Santis nespēja nosēdēt krēslā un nomākošajās, labaratorijas baltajās lampu gaismās. Tas viss krita uz nerviem un vēl problēmas ar abiem Nikiem.

‘’Man jau paliek labāk...’’ Niks piecelās no krēsla un apvilka kreklu un ādas jaku.

‘’Es pats iešu, tu viņu nesavaldīsi .’’

Niks atspiedās pret krēsla atzveltni un paskatījās un Santi, kas skatījās kaut kur sienā. ‘’Tu viņu mīli?’’

Santis sapurinājās un nikni paglūnēja uz Niku, kas mēģināja izskatīties vairāk vienaldzīgs kā skumjš. ‘’Ko tu teici?’’

‘’To ko dzirdēji.’’ Niks bija pārsteigts. Redz, kas atklājas. Santim ir jūtas pret Niku. Puisis nebrīnītos, ja Nika to nemaz nezina un nenojauš. Apkārt valdīja tik saspringta un kodīga gaisotne. Abiem bija uz mēles ko teikt, bet vārdus bija grūti samocīt teikumā. Bija skaidrs, ka abiem ir svarīga Nika, bet katram savā veidā.

‘’Nemācies rupjumu no Nikas,’’

‘’Atbildi! Pārāk plāns esi, ko?’’

Niks zināja, ka uzvedas tagad rupji un nekaunīgi, bet izejas nebija. Viņam ir jāzin un ātrāk jāseko Nikai. Ja viņa dodas pie Maksima, tas var būt bīstami. Nav zināms, ko viņiem vena no otra vajag.

‘’Mēs esam draugi.’’

‘’Nu jā, protams, melo vien.’’

Niks iesmējās un gāja prom no telpas. Bija apnicis, ka Santis uzvedas tikpat stulbi kā kaut kad Niks. Viņš jau no savas pieredzes zināja, ka ir jāsaka viss, kas ir uz sirds. Un, jo ātrāk tu to pasaki skaļi, jo labāk aiziet dzīve. Dažbrīd mainās pat liktenis.

‘’Nik, tu kurp?’’

‘’Strādā un nevurkšķi.’’

Niks atvēra durvis un aizvēra tās ar blīkšķi. Sajūta bija laba- it kā ar to durvju belzienu tu pamet visu, kas ir aiz tām, un zini, ka par domu, ko nes sevī ta telpa, nekad neatgriezīsies. Tu aizslēdz sevi. Tu aizver sevi no iekšpuses.

133 3 2 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 2

0/2000

emotion Interesanti!!!

2 0 atbildēt

Nu ja, teicu, ka man ir viens heiters emotion

2 2 atbildēt