Cilvēka jūtas ir viena no neizskaidrojamākajām lietām uz pasaules, kā pamatojums ir tas, ka ar mikroskopu un citiem laboratorijas rīkiem šeit neko nevarētu panākt. Tomēr izglītoties vairāk par cilvēka jūtām var mācoties psiholoģiju un filozofiju vai praktizēties dzīvē, man patīk praktizēties dzīvē, jo, lai studētu iepriekšminētās zinātnes, man vēl jāpabeidz vidusskola. Šo praktizēšanu var veikt analizējot notikumus, to pavērsienus, uzvedību un citas darbības. Katrs cilvēks veido savu noskaņojumu balstoties uz uzskatiem, atmiņām un situāciju, jo katrs cilvēks visu uztver un redz savādāk, un cilvēks jūtas tā, kā sevi noskaņo.
Katra cilvēka uztvere ir atšķirīga, jo uzskati veidojas no pagātnes atziņām un atzinumiem no lasītā vai dzirdētā. Uztvere cilvēkiem veidojas atšķirīgi, ja to pagātne arī ir ļoti atšķirīga. Piemērs par šo tēmu būs no skolas dzīves: divi klasesbiedri ar līdzīgām sekmēm kādā priekšmetā, kurā viņi nevarētu saņemt neapmierinošu atzīmi un kurā viņu neapmierinošā atzīme nevarētu padarīt gada vērtējumu neapmierinošu, saņem neapmierinošu vērtējumu par ieskaiti. Viens skolnieks reaģē ar nelielu izbrīnu, taču apzinās to, ka gada vērtējumu, kāds tas šobrīd sanāk, viņš varēs labot nākamajā ieskaitē iegūstot izcilu vērtējumu. Savukārt otrs skolēns reaģētu ar lielu izbrīnu, asarām, un liktu justies tā, kā viņa gada vērtējums sanāktu neapmierinošs. Šajā piemērā parādīju, ka uztvere var būt ļoti atšķirīga un gudrākie cilvēki vienmēr reaģēs pēc iespējas mierīgāk, un mēģinās analizēt situāciju, tomēr reakciju ļoti maina tas, kā pats cilvēks domā.
Bieži ikdienā dzirdam kādu sakām, ka viņš jūtas slikti(garīgi) un nezina ko iesākt, taču patiesībā cilvēks pats veido savu noskaņojumu un, ja viņš par kādu lietu gribēs justies slikti, tad tā viņš arī jutīsies. Protams, bieži cilvēkiem noskaņojums veidojas bez idejas tā justies, taču cilvēki attīstās gan fiziski, gan zinātniski un gan garīgi, tāpēc nereti cilvēki paši vēlas justies slikti, jo kam gan nepatīk salkani mierinājumi un apskāvieni? Tādēļ, ja cilvēki attīstās garīgi, jāmudina sevi vairāk analizēt cilvēku uzvedību un tās pamatojumu.
Cilvēka garīgā puse vienmēr tiks analizēta un pētīta, taču cilvēki nekad nav tik atklāti, lai vaļsirdīgi atzītu visus savus principus un lai pateiktu kā viņu uzskati veidojušies. Mēs nekad nezināsim cik cilvēks patiesībā ir attīstīts garīgi, jo šajā jomā gudri cilvēki neatzīst neko, tāpēc pašiem jāmēģina uzmanīgi visu analizēt. Un savu uztveri varam veidot arī paši visu pārdomājot, tāpēc biežāk vajag atsēsties dziļāk krēslā un pārdomāt visu, kas ir darīts un kas ir redzēts un novērots.
