"Bada spēles" - mans viedoklis21

SPOILER ALERT!!!

Klasesbiedrs jau sen ieteica vienu grāmatu, bet tikai nedēļu atpakaļ nolēmu beidzot to paņemt. Dažus gadus atpakaļ, kad grāmatai iznāca pirmā daļa, bija samērā liela kņada. Lai arī ar nokavēšanos, nolēmu pats pārliecināties, par ko tur īsti ir.

Es runāju par Sūzenas Kolinsas triloģiju "Bada Spēles". Tas ir jauniešu zinātniskās fantastikas romāns. Jau pašā sākumā gribēju izlasīt visu triloģiju, un, sākot lasīt grāmatu, sapratu, ka es no tās nevaru atrauties! Vārdu sakot, aizraujošākā grāmata, kuru esmu lasījis. Vēl neizlasot pārējās daļas, varu teikt droši, ka šī būs mana mīļākā grāmata.

Nolēmu mazliet pastāstīt par katru daļu arī jums, kas varbūt jūs ieinteresēs, jo es patiešām iesaku to izlasīt! Tā kā esmu izlasījis pašlaik tikai pirmo daļu, vēlams runāt tikai par to, lai nebūtu priekšā teikšanas un interese paliktu, arī lasot nākamās daļas.

Spēle: Ir arī izveidota spēle Angļu valodā, kur ir jāizvēlas pareizā opcija. Iesaku pamēģināt!

P.S. Es zinu, ka ir veidoti entie raksti par "Bada spēlēm", bet šis ir mans viedoklis.

"Bada spēles" (1. daļa).

Grāmata iepazīstina ar 16 gadīgo Katnisu Everdīnu, kas dzīvo iznīcinātā Ziemeļamerikas teritorijā, ko tagad dēvē par Panemu. Pēc vairākiem traģiskiem notikumiem Panemu, kas sadalīta 12 apgabalos, pārrauga Kapitolijs - galvenais rajons jeb valdība.

Visi šie rajoni ir ļoti trūcīgi. Katrs rajons specializējas kādā amatniecības vai rūpniecības nozarē, augu audzēšanā, ogļrakšanā utt. Katnisa dzīvo vienā no vistrūcīgākajiem apgabaliem - 12. Viņas ģimenei - māsai Primai un mammai - bieži vien nav ko ēst, tādēļ Katnisa jau kopš tēva nāves medī ārpus 12. apgabala teritorijas - mežā kopā ar savu labāko draugu Geilu. Tā ir aizliegtā teritorija, tomēr 12. apgabala iedzīvotāji to neņem vērā, jo arī viņiem ir kaut kas jāēd.

Bada spēles ir izveidotas pēc tam, kad nemieru rezultātā tika pilnībā iznīcināts 13. apgabals. Šīs spēles ir televīzijas šovs visai valstij, kas pēc valdības rīkojuma ir jāskatās obligāti. Ļaunais un bezsirdīgais Kapitolijs uz spēlēm sūta vienu meiteni un vienu zēnu no katra apgabala 12 līdz 18 gadu vecumā. Spēļu laukumā jaunieši tiek kūdīti viens pret otru - izdzīvo tikai viens spēlētājs.

Tā nu šajā reizē izlozē Primu Everdīnu - Katnisas māsu. Katnisa to nemūžam nepieļautu un tādēļ piesakās mazās māsas vietā. Otrs dalībnieks, kas pārstāvēs 12. apgabalu ir Pīta, turīgā maiznieka dēls.

Lai pasargātu Pītas un Katnisas dzīvības, viņu mentors Heimičš izdomā viltību - spēlēs viņiem ir jākļūst par neprātīgiem mīlētājiem, kas nespēj viens bez otra dzīvot. Katnisai tas nav viegls uzdevums, viņas jūtas ir pretrunīgas, bet Pīta jau kopš bērnības pazīst Katnisu un ir neglābjami viņā iemīlējies.

Bada spēles ir romāns par patiesu mīlestību un draudzību, kā arī par nežēlību un vardarbību, kas rodas, cilvēkiem mēģinot izdzīvot pilnīgi ekstremālās situācijās. Stāsts atklāj, cik trausla ir robeža no draudzības līdz nodevībai, cik daudz nozīmē tuvs cilvēks vai labs draugs, kas tev palīdzēs izdzīvot neiespējamo. Romāna autore atklāj, cik svarīgi ir novērtēt to, kas tev pieder, kamēr vēl to vari. Cik maz vajag, lai visu pazaudētu!

Mans viedoklis: Es personīgi līdz pašas grāmatas beigām nezināju, kā tā beigsies, jo stāsts visu laiku turēja mani neziņā, kā nu galā būs. Tā kā galvenā varone ir Katnisa, zināju, ka viņa noturēsies līdz pašām beigām, jo tas taču būtu dīvaini, ka galvenā varone nomirs romāna vidū.

Protams, nekad nebiju domājis, ka mīlas trīsstūri varētu attēlot arī tā, ka trešā cilvēka nemaz nav blakus. Lai nu kā, stāstā visu laiku notika neparedzami notikumi un beigas bija ļoti interesantas. Gaidu rītdienu, kad klasesbiedrs atnesīs otro daļu (viņam ir visas trīs).

"Bada Spēles: Spēle ar uguni" (2. daļa).

Katnisa un viņas apgabala partneris ir uzvarējuši Bada Spēlēs, no kurām tik ļoti bīstas visi Panemas apgabalu iedzīvotāji. Abi ir atgriezušies mājās pie ģimenes un liekas, ka viņu laimei vairs nekas nestāv ceļā. Taču Katnisas dzīvē vairs nekas nav tā, kā agrāk – attiecības ar seno draugu Geilu ir neiespējami samezglojušās un Pīta vairs negrib ar viņu pat sarunāties. Un Katnisa zina, ka Kapitolija varasvīri viņu ienīst par to, ka viņa uzdrošinājās mest tiem izaicinājumu un izjauca rūpīgi plānoto Spēļu iznākumu. Tomēr viņai ne sapņos nerādās, ka Kapitolija atriebība varētu būt tik tuva un tik nežēlīga. Izrādās, ka Katnisas nepakļaušanās Spēļu noteikumiem ir kļuvusi par iedvesmas avotu nemieriem apgabalos. Katnisai uzdod pārliecināt dumpiniekus, ka viņai nav bijis ne prātā sacelties un ka viņa vēlas tikai ilgi un laimīgi dzīvot kopā ar Pītu. Uz spēles ir likts viss, kas Katnisai ir tuvs un dārgs. Ja viņai izdosies paveikt prasīto, Kapitolijs piedos un aizmirsīs, ja ne – viņas rīcībai būs drausmīgas sekas. Pirmās grāmatas laimīgo noslēgumu ātri vien aizēno jauni, vēl nebijuši pārbaudījumi, kas vēl smagāk skars gan Katnisu pašu, gan cilvēkus viņai apkārt.

Mans viedoklis: Ehh.. Atkal tās Katnisas pārdomas par puišiem.. Uzskatu, ka viņai būtu daudz vieglāk, ja viens no viņiem mirtu. Nezinu kāpēc, bet es atdodu priekšroku Pītam. Lai arī Katnisa pati mīl Geilu, domāju, ja viņš nomirtu, viņai būtu vieglāk ar Pītu. Viņš tā cenšas meitenes labā, piedod viņai visu to, ko Katnisa jūt pret Geilu, un cīnās, lai tikai iekarotu viņas sirdi un pasargātu viņu no briesmām. Pīta ir īsts bruņinieks, un, ja būtu jāizvēlas kāds no puišiem, es būtu Pītas pusē.

Kad atklājas informācija, kas notiks Trešajos Ceturkšņa Spaidos, es mazliet apdullu, jo tas patiešām bija negaidīti. Nekad nebūtu domājis, ka iznākums varētu būt tieši šāds. Protams vēlāk, kad to uzzināju, biju pārliecināts, ka Pīta arī vēlreiz atgriezīsies Arēnā, kas arī notika. Tā kā vēl ir trešā grāmata, tas būtu tikai loģiski, ka gan Pīta, gan Katnisa izdzīvotu. Man radās doma, ka viņi varētu sākt sacelšanos un tikt ārā no Arēnas. Bet es nezinu kā, tāpēc vnk turpināju lasīt grāmatu.

Pēc šīs daļas izlasīšanas mani vēl joprojām ir milzum daudz jautājumu, kā piemēram:

Kas no tika ar Sinnu? Vai viņš izdzīvos? Kāpēc Čafs vispār vairs netika manīts spēlēs, tikai pieminēts no citu cilvēku mutes? Beigās viņš arī nomirst. Kas īsti ir ar Inobāriju? Viņa ir ienaidniece pārējiem, bet beigās viņš kopā ar Finiku sasniedz to zibens koku. Īsti nesapratu, vai viņi to sasniedza, kā draugi vai kā ienaidnieki.

Esmu pārliecināts, ka Trešā daļa būs nepārspējama!

"Bada Spēles: Zobgaļsīlis" (3. daļa).

Triloģijas noslēguma grāmatā „Zobgaļsīlis” galvenā varone Katnisa Everdīna turpina savu stāstu par smagajiem fiziskajiem un emocionālajiem pārdzīvojumiem, kādus arvien vēl nākas pārciest un paciest. Viņas dzimtā zeme ir pārvērsta pelnos, izglābušies ir tikai daži simti, viņu vidū – arī labākais draugs Geils un Katnisas ģimene. Tagad viņu mājvieta ir Trīspadsmitais apgabals, kurš patiešām eksistē. Toties no Ceturkšņa Spaidiem nav izglābts Katnisas sabiedrotais abās Spēlēs – Pīta Melārks.

Apgabala galva Elma Koina pilnīgi noteikti ir nolēmusi gāzt Kapitoliju. Katnisa viņai ir vajadzīga kā izkārtne, kā simbols dumpim, revolūcijai, karam pret nīsto prezidenta Snova varu, lai uzmundrinātu un pārliecinātu dumpiniekus visā Panemas valstī. Savukārt Pīta viņas acīs kļūst par nodevēju, un Katnisa saprot, ka tikai viņai varbūt vēl ir iespēja glābt draugu – gan no Snova, gan no Koinas...

Mans viedoklis: Protams, romāna 2. daļa beidzās patiešām pārsteidzoši, pat pārlasot vēlreiz un vēlreiz, man radās jautājumi. Šajā romānā es tos arī atrisināju. Būtu jāsāk laikam ar Katnisas pārgalvīgo rīcību. Šajā romānā gan sākumā, gan beigās viņa bija, var teikt, garīgi slima. Vienīgi romāna vidū viņai izdevās "savākties" un izpildīt savu missiju.

Šoreiz mīlas trīsstūrī malā palicējs bija Pīta. Bet tikai fiziski! Kad Katnisa uzzināja, ka viņš ir dzīvs, viņas primārais uzdevums bija viņu izglābt. Jau no paša sākta gala man Pīta patika vairāk par Geilu. Varbūt tāpēc, ka Pīta savu mīlestību patiešām izrādīja, bet Geils.. viņš bija tāds salīdzinoši auksts. Protams, man prieks, ka romāna beigās viņa palika tieši ar Pītu, nevis Geilu. Tomēr žēl, ka pats Geils tik pēkšņi "pazuda" 2. apgabalā. Viņš varēja kaut kā palikt redzes lokā, bet beigās bija minēts tikai tas, ka viņam ir pienācīgs amats 2. apg.

Prima.. jā, ļoti žēl ir tieši viņas. Ja viņa nebūtu mirusi, es romāna beigas varētu uzskatīt par patiešām izcilām. Visa tā situācija mani aizkustināja. Prima bija tik jauniņa! Man pat būtu vienaldzīga Finika un Bogsa nāve, visas Katnisas vienības nāve, bet ne Primas. Vēl žēl man ir Sinnas, kurš pirms Ceturkšņa Spaidiem tika nogalināts. Viņš to nebija pelnījis.

Pati Pītas izturēšanās bija šokējoša, bet es viņu nevainoju. Viņu pataisīja par briesmoni, kurš izmainījās tikai pašās romāna beigās. Snovs viņam pārmainīja atmiņas tā, lai ienīstu Katnisu. Protams, tas bija trieciens visiem, ne tikai Katnisai. Jo visi bija pieraduši, ka Pīta mīl Katnisu, nevis vēlas viņu nogalināt.

Klasesbiedrs, kurš man iedeva visas grāmatas, nebija sapratis, kāpēc Snova elpa smaržo tā kā tā smaržo. Tad arī šajā daļā bija atbilde uz šo jautājumu. Kad Finiks stāstīja amatpersonu noslēpumus, viņš pastāstīja, kā Snovs vāca nost politiskos pretiniekus no sava ceļa. Ar indi! Bieži vien viņam pašam to vajadzēja izdzert, lai nerastos aizdomas. Dažreiz pretinde nedarbojās, tāpēc arī viņam bija tā kā bija ar to elpu.

Protams, nevar nepieminēt ceļošanu un vajāšanu pa Kapitoliju. Domāju, ka tajā daļā nomira visvairāk galveno varoņu. Tā bija pati spraigākā, interesantākā un negaidītākā daļa visā romānā. Trešo nodaļu es vispār bez apstājas izlasīju.

Ehh.. Patiešām skumji, ka stāsts ir beidzies. Nezinu, kā es iemigšu, jo viss šis romāns man bija miega zāles. Man bija vieglāk iemigt pēc dažu nodaļu izlasīšanas. Protams, pēc pēdējās daļas es vnk nespēju iemigt. (Tajā naktī nogulēju tikai 4h. Pie tam nākamajā rītā vajadzēja iet uz skolu.) Tomēr šī grāmata man ir atstājusi ļoti pozitīvu iespaidu. Tā kā esmu maz lasījis ārzemju literatūru, šī pašlaik ir mana mīļākā grāmata (pats romāns). VISIEM IESAKU!

P.S. Šo rakstu rakstīju vienā citā forumā, kuru papildināju ikreiz, kad izlasīju jaunu daļu. Varbūt tāpēc katrā romāna daļā izskatās, ka es nezinu, kas sekos nākamajā.