Apziņa 52

Sveiki mīļie. Sen nebiju rakstījusi. Tāpēc uznaca jauka iedvesma. Enjoy
Tā nu es aizgāju līdz parkam, kur jau bija Īans. Viņam bija īsi , brūni mati, kuri izskatijās dievīgi. Viņam virsū bija melns , rūtainais krekls , bikses un kedas. Kas kopumā izskatijās lieliski. - - - - - - - - - - - - - -

Un es viņu atpazinu. Tas bi...,bija mans brālis, kurš it kā nomira pirms manas mammas nāves, bet tad tēvs izdomāja pastāstīt pēc mammas nāves.
Es nevilcinājos un skrēju viņu samīļot. Viņš nevilcinājās un samīļoja mani. Tas bija ideāli, jo es sapratu, ka tomēr nebiju vienīgā ģimenē, tēvs man bija radījis viņa fotogrāfijas.

-Hey, mazā. Es vēl tevi atceros, kad tev bija 5 gadi, bet nu jau tu te stāvi pieaugusi un ļoti skaista. - viņš ierunājās
- Es pat īsti neatceros, ka man bija brālis.-atbildēju
- Tu to neatceries, jo tu biji pazaudējusi atmiņu un es negribēju iejaukties tavā dzīvē. - viņš atbildeja
- Mana dzīve bija briesmīga, ja tu būtu iejaucies manā dzīvē, tad es tagad nebūtu gatava izdarīt pašnāvību, jo pamatskolā un vidusskolā mani apsmēja, tas bija ļauni un sāpīgi. Es visu laiku lūdzos, kaut man būtu bijis brālis, bet tikai pēc padsmit gadiem tu uzrodies.- atbildēju ar asarām acīs

Viņš mani mierināja un noskūpstīja uz pieres, tas bija tik mīļi un jauki. Brālis pastāstīja par Edgaru, ka viņš salaiž ar padsmit meitenēm es tam neticēju, bet brālis bija nofotografējis viņu ar tām daudzajām meitenēm. Es paprasīju, lai viņš man atsūta bildes, lai es varētu aprunāties ar Edgaru.

Pēc 2 stundām jau ierados savā dzīvoklī un zvanīju Edgaram.

- Sveiks, man ar tevi ir jārunā, lūdzu atnāc pie manis. - teicu
- Sveika, vai kas slikts ir noticis? - viņš pajautāja
-Nē, vienkārši vajag aprunāties. - atteicu


Pēc 10 min Edgars jau bija klāt.

-Sveika, atkal. Par ko gribēji aprunāties? - jautāja
- Par šito - iemetu viņam bildes sejā, kuras paspēju izkopēt - tu mani krāp jau no paša sākuma. - gribēju raudāt, bet savaldījos.
- Tu nesaproti, tās bija derības, es tevi vēl joprojām mīlu, zaķīt. - viņš ar nožēlu paskatījās uz mani.
- Man tavas nolādētās kucēna acis neļaus piedod tādu nodevību. - kliedzu uz viņu un izmetu viņa mantas Ārā pa durvīm.
Viņš no jakas kabatas izvilka...