Stafordšīras bulterjers ir ļoti spēcīgs un muskuļots suns, ar mazajam augumam neraksturīgi lielu spēku, platu galvu un dzelžainiem žokļiem. Purns ir īss, ar izteiktiem vaigu muskuļiem, kas iezīmē žokļu līniju. Apaļās acis ir brūnas, degungals- melns. Zobiem jāsakļaujas šķērveida sakodienā. Ausis ieņem rozītes formu vai ir puspaceltas. Kakls ir īss un muskuļots, priekškājas plati novietotas. Pakaļkāju „liekie pirkstiņi” obligāti jāatdala, taču priekškājām tas nav obligāti. Īsais apmatojums ir spīdīgs, mīksts un gluds melnā, zilā, gaiši brūnā krāsā, suns var būt arī trīskrāsu un baltas krāsas iezīmes ir pieļaujamas.
Temperaments- stafordšīras bulterjers dara visu ar pilnu atdevi: spēlējas, strādā un mīl. Tas ir ārkārtīgi drosmīgs un paklausīgs, mīlošs suns, ar izteiktu humora izjūtu. Kāds īpašnieks par savu suni izsakās šādi:” Stafordšīras bulterjers ir ļoti draudzīgs pret visiem cilvēkiem. Tas nav aizdomīgs pret citiem, un ir pat dzirdētas anekdotes par to, ka suns pat kļūst piesardzīgs no dažiem cilvēkiem. Mani suņi vienmēr ir laimīgi iepazīstot jaunus draugus!” Ar bērniem šie suņi saprotas lieliski, savā ģimenē tie ir mīloši un tiek mīlēti, arī ar citiem mājdzīvniekiem šī šķirne sadzīvo labi, taču mēdz būt agresīvi pret citiem suņiem, īpaši tiem, kas dzīvo ārpus ģimenes loka un ir līdzīgas šķirnes. Stafordšīras bulterjeri ir inteliģenti un reizēm arī spītīgi, tos mēdz dēvēt par „cilvēkiem suņa ādā”. Tiem nepieciešama stingra un dominanta dresūra, jo suņi ir neatlaidīgi un aktīvi. Kucēnu vecumā tie mīl košļāt dažādas lietas, tāpēc pārliecinieties, ka sunim pieejamas pietiekoši daudz rotaļlietu, jo to spēcīgie žokļi vienā mirklī tiks galā ar jebkādu spēlmantiņu, pārgraužot to. Ņemiet to vērā, un uzmanieties, lai suns nenorij kādu plastmasas detaļu. Suņus var apmācīt uz paklausību un adžilitī. Nekad nelaidiet to vaļā no saites, kamēr neesat drošā vietā. Stafordšīras terjeri mīl pārbaudījumus un sacensības, īpašniekam jāuzmanās, lai suns savas lielās enerģijas un drosmes dēļ sevi nejauši nesavainotu, jo tie ir spējīgi pat iet pāri stikliem un lēkt no jumtiem. Šī šķirne nebūtu piemērota nepieredzējušām ģimenēm, jo tai nepieciešama stingra dresūra pieredzējuša cilvēka klātbūtnē. Var būt problēmas pieradināt suni nokārtoties ārā.
Šķirnes vēsture- šķirne radusies 19.gs. Anglijā, Stafordšīras apgabalā, krustojot buldogus ar vairākām terjeru šķirnēm. Stafordšīras bulterjers tika radīts toreiz tik populārajām buļļu cīņām. Kad cīņas zaudēja savu popularitāti, arī šķirnei draudēja izzušana, taču 20.gs. ASV atdzima interese par stafordšīras bulterjeriem un šķirne parādījās izstāžu ringos 1935.gadā. Patreiz ASV suņi tiek audzēti nedaudz lielāki augumā kā to pieļauj Eiropas standarts.
Šī šķirne nav domāta priekš katra, kas to vēlas, tikai pieredzējuša un nopietna saimnieka rokās, suns izaugs par labu ģimenes kompanjonu un sargu.
________________________Vs._______________________
Kompaktajam, proporcionālajam angļu bulterjeram ir īss, blīvs apmatojums, kura krāsa var variēt starp pilnīgi baltu, melnu, rudu, gaiši brūnu, svītrainu vai trīskrāsainu. Šķirnes raksturīgākā pazīme ir platā, līdzenā galva, purns ir plats un gluds, pieres līnija dodas līdz pat deguna galam bez jebkādiem izliekumiem. Acis ir mazas, tumšas, mandeļveida formas un novietotas tuvu viena otrai. Ķermenis ir pilnīgs un apaļīgs, pleci robusti un muskuļoti, aste pārsvarā tiek nesta horizontāli.
Temperaments - kaut šķirne kādreiz radīta kā nežēlīgs gladiators, mūsdienās tā ir kļuvusi daudz maigāka. Suns var izrādīt savus aizsarga instinktus aizsargājot saimnieku patiesi kritiskā situācijā, taču jāņem vērā, ka šis nav sargsuns. Drosmīgs, rotaļīgs, aktīvs un dzīvespriecīgs, neliels jokdaris un tai pašā laikā pilnīgi bezbailīgs bulterjers ir lojāls, pieklājīgs un paklausīgs suns. Tie ļoti pieķeras savam saimniekam, izrāda savu pieķeršanos un ir lieliski ģimenes kompanjoni. Bulterjeriem patīk būt nodarbinātiem visu laiku, tādēļ tas labi iederēsies aktīvas ģimenes lokā, no kuras saņems daudz uzmanības. Tas būs nelaimīgs situācijās, kad 8 stundas atradīsies ieslēgts viens pats. Šī šķirne var kļūt par lielisku biedru, ja tiek socializēta jau kopš bērnības, tomēr to neiesaka turēt vairumam cilvēku. Tas mīlēs gan pieaugušos, gan bērnus, taču iespējams, ka suns būs pārāk enerģisks saskarsmē ar maziem bērniem. Suns var būt neiecietīgs pret ņurcīšanu un kaitināšanu, tādēļ bērniem jau no kopš suņa ienākšanas ģimenē jāiemāca cieņa pret dzīvnieku. Nemēģiniet izraisīt sunī greizsirdību un neizaiciniet to, suns mēdz iejaukties ģimenes strīdos vai ķildiņos. Bulterjeram nepieciešama stingra dresūra un ļoti daudz dažādu vingrinājumu un pietiekošas fiziskās slodzes, ja ar suni nestrādāsiet- tā uzvedība var kļūt destruktīva. Socializējiet to jau kopš agra kucēnu vecuma, citādi suns var kļūt ļoti agresīvs pret citiem suņiem. Nekastrēti bulterjeri parasti slikti satiek ar citiem suņiem. Kuces labi sadzīvo ar suņiem, kā arī divas kuces var sadzīvot kopā saticīgi, ja tiek rūpīgi uzraudzītas un audzinātas. Šī šķirne nav piemērota turēšanai kopā ar citiem mājdzīvniekiem. Var būt nelielas grūtības apmācīt bulterjerus, taču tiem ir lieliskas sargsuņa īpašības, ja runa iet par novērošanu un teritorijas, mantu uzmanīšanu.
Šķirnes vēsture- 1830.gadā, kad buļļu un suņu cīņas bija popularitātes virsotnē, šī „sporta veida” cienītāji vēlējās radīt suņu šķirni, kas uzbruktu vēl veiklāk un nežēlīgāk. Bulterjeru radīja krustojot buldogu ar veco angļu terjeru(Old English Terrier),un pievienojot mazliet spāņu pointera asinis, tomēr izveidotā šķirne nebūt neizrādījās sekmīgākie cīkstoņi, 1850.gadā baltais bulterjers, saukts par Balto Kavalieri, piesaistīja augstās sabiedrības uzmanību un drīz vien šķirne kļuva par modes kliedzienu starp augstmaņiem.
Bulterjeri tikuši izmantoti kā žurku mednieki, ganu suņi un sargsuņi. Miniatūro šķirnes varietāti radīja, saglabājot visas raksturīgākās bulterjera īpašības kompaktākā izmērā.
Bulterjers ir viena no vispretrunīgāk vērtētajām šķirnēmpasaulē. Cilvēkos tas izsauc visplašāko emociju spektru – sākot no patiesassajūsmas līdz pat dziļam naidam.
