Ceturtajā dienā nimfa bija paredzējusi rīkot lielo dziedāšanas pasākumu, kurā kaut kādā veidā vajadzēja piedalīties it visiem. Ja kādam nebija balss vai dzirde viņi varēja dungot visiem līdzi īsti nedziedot vai virināt mutes un tēlot, ka viņi dzied.
Ja kāds bija pa kūtru, lai plātītu kaut vai muti, viņš vienkārši varēja viegli šūpoties līdzi visu pārējo dziedājumam, bet labāk bija, ja tomēr pacēla virs galvas rokas un viegli tās šūpoja sev virs galvas līdzi dziesmai, kamēr pārējie dziedāja.
Piektajā dienā visi varēja vienoties kopējām spēlēm, kuras attiecīgi tika organizētas, lai spēlēs varētu piedalīties ikviens vai tās bija vistrakākās un lielu fizisku aktivitāti pieprasošas vai arī tās, kuras spēlejot vien nepieciešams izmantot domu spēku. Dienas beigās tika noskaidrots labākais spēlētājs, tomēr spēlējot dažādas spēles nemaz arī nav tik vienkārši noteikt, kurš no visiem spēlētajiem ir pats labākais, bet kā jau visi labi zin Aizspogulija ir Aizspogulija un tādas lietas, kas nebūtu iespējamas Aizspogulija nepastāv, jo īstenībā Aispogulijā ir īpaša Aizspogulijas komiteja, kura attiecīgi nodarbojas ar jautājumiem, kurus kāds ir pasludinājis par neiespējamiem, tāpēc komitejas locekļi savā starpā apspriežoties var ikvienam parādīt to, ka Aizspogulija arī ar to atšķiras no parastās pasaules, ka Aizspogulijā pilnīgi viss esot iespējam - kaut tas būtu zilonis ar mušas kājām vai muša ar ziloņa snuķi, ja kādam rodas vēlēšanās par to pārliecināties viņš taisnā ceļā var doties pie Aizspogulijas komitejas un palūgt viņiem, lai vini attiecīgi viņam parāda iespēju, kā viena vai otra parastajā pasaulē neiespējamā lieta visvienkāršākajā veidā ir iespējama Aizspogulijā. Sestajā dienā vai 'Dzintarkrāsas piliena dienā' Aizspogulijā bija paredzēta laipnības diena, kur katram vajadzēja izdomāt kaut vienu iemeslu par kuru viš vai viņa varētu atvainoties kādam. Nebija svarīgi cik nopietns varēja būt atvainošanās iemesls, tas varēja būt kaut vai pārāk ātra sasviecināšanās vai pārāk skaļa elpošana, par ko kādam varētu atvainoties. Un pēdējajā septītajā dienā visi varēja atpūsties. Visiem bija iespēja sasēsties tribīnēs unvērot kā nimfa izbrauc caur Aizspoguliju savā lidojošo suņu pajūgā. Septītās dienas vakarā nimfa pacēlās tik augsti, ka neviens vairs viņu nevarēja pamanīt, kur izkaisīja debesīs zvaigznes un paslēpās aiz Mēness savā Aizmēnesijas pilī, kurai visā pasaulē līdzīgas vairs nav. Tikai zinātājiem bija iespēja citā laikā sastapt nimfu Aizspogulijā, jo viņas pils nebija paredzēta, lai to sasniegtu jebkurš kad un kāpēc vēlēdamies. bet par Aizmēnesijas pili Aizspogulijā iespējams uzrakstīšu kādā citā stāstā, ja man tam būs laiks un iespēja.
lasi, vērtē, komentē 
