Tātad es jau tieku apspiests jau 9 gadus skolā. Mani apsaukā, baksta un neļauj mācīties. Šī nedeļa man iesākās brīnišķīgi.
Vakar es sapratu ka visi mani pāridarītāji un ienaidnieki nomirs reiz viņi visi mirs kāds ātri kāds lēni un mokoši.
Šodien es jūtos vēl labāk es pēc Patta98 lietotāja ieteikuma pacēlu galvu no zemes. Kur mani bija nogrūduši visas šo gadu ciešanas. Un es ejot uz skolu sastapu tikai 2 pretimnācēju skatienus. Pārējie bija kā es pirms šīm izmaiņām. Tās bija sievietes kuru acis es redzēju. Un viena pat uzsmaidīja un es uzsmaidīju pretī. Manu prieku tikai nedaudz pasliktināja skola, kur man bija slinkums mācīties. Bet stāsts ko es rakstu ir tieši tas kas man atkal dod prieku un ļauj man aizmirst manas problēmas. Es beidzot to esmu izdarījis- kļuvis kaut nedaudz pašpārliecinātāks. Un man prieks kas lasa šo stāstu un saprot mani. Varbūt es pat paspēšu izdarīt to ko vēl neesmu izdarījis. Ceru ka jūs visi no šodienas kļūsit pricīgāki. Jo pietiks atlikt šos mazos dzīves priekus. Un mums visiem kas kādreiz tikuši apspiesti ir jāceļas un jācīnās pretī pāridarītājiem. Vēl es vairs neklausu neviena pavēlēm es vēlos lai man palūdz nu vismaz pieklājīgi paprasa lai kaut ko izdara. Es jau sporta skolotāju novedu līdz tam ka viņš man pieklājīgi palūdza lai izpildu uzdevumu.
Paldies ka jūs izlasījāt šo rakstu. Un kad man būs veicies manā zvanīšanā taps nākamais stāsts. Novēlu jums rītā pacelt acis un ievērot kādu pretimnākošu skatienu un uzsmaidīt pretī. Lai jums labs vakars. :-)
šīs nedēļas labais sākums. un garīgā izaugsme.31
24
0