Piedzīvojumi un asas izjūtas – tas ir par mani. Vēl arī tas, ka neesmu rutīnas cilvēks. Tāpēc aizvadītā nedēļa, kas bija piesātināta ar Ramonu, likās kā radīta man. Vismaz sākotnēji…
Parasti dienas pirmajā cēlienā biju uzticīgs savai labsajūtas formulai – rīta kafija, skrējiens, duša. Pēc tam vairākas stundas veltīju darbam. Atlikusī dienas daļa bija tīrākā improvizācija, kuras vadību lielākoties uzņēmās Ramona. Šajā saistībā mani pārņēma neliels déjà vu, jo arī Dace TOREIZ bija uzņēmusies iniciatīvu un redz cik ironiski, tā rezultātā viņa pati nogāja no skatuves, un galveno lomu šobrīd ieņēma meitene, kura pēc Daces scenārija, pieļauju, bija domāta kā otrā plāna lomas atveidotāja. Runājot par Ramonu, es nekad nevarēju paredzēt, ko mēs šodien darīsim. Ramona bija paņēmusi sev “carta blanca” – un ar to es nedomāju Bacardi rumu ar maigo garšu – viņa darīja pilnīgi visu, ko vēlējās un tas drīzāk līdzinājās trakam braucienam pa amerikāņu kalniņiem. Un jo vairāk man tas patika, jo Ramonas ekscentriskums pieņēmās spēkā.
Kas var būt nevainīgāks par braucienu ar auto no punkta A uz punktu B? Nekas, ja vien tev blakus nesēž Ramona! Vienudien viņa izteica vēlmi iedzert šampanieti ar “skatu”. Iedomājos, ka Baltā kāpa Saulkrastu pusē piedāvā pietiekami gleznainu panorāmu. Nebijām vēl pusceļā, kad Ramona pateica, ka tūlīt pat jāatgriežas. Viņa esot aizmirsusi par savu manikīra pierakstu, uz kuru noteikti ir jāpaspēj. Mēģināju protestēt, jo braukt atpakaļ tik nesvarīga iemesla dēļ likās muļķīgi. Bet Ramona bija nelokāma. Teica, ka pati man sagādās baudāmus mirkļus, izņēma no ledus somas šampanieti, ar pāris veiklām rokas kustībām to atkorķēja un iedzēra tāpat no kakliņa. Pēc brīža Ramona man pieliecās klāt it kā lai noskūpstītu, centos nenovērst skatienu no ceļa – līdz ar skūpstu man mutē ielija silts šampanietis… Vēl pāris malki un viņa pēkšņi novilka bikses ar tekstu – Ja būsi labs puisītis un klausīsi, tad dabūsi balvu! Tālākais mani vienlaicīgi gan sajūsmināja, jo apliecināja Ramonas pārdrošo raksturu, gan mulsināja, jo nekad nevarēju zināt, kas Ramonai nākamais iešausies prātā…
Viņa pavēlēja man turpināt braukt un izlikties, ka nekas nenotiek. Tad noņēma manu roku no stūres un ieslidināja sev zem biksītēm – tur valdīja tropisks klimats! Tas mani tūlīt pat ārkārtīgi uzbudināja. Jau grasījos pieturēt autiņu, lai varam ko lietas labā izdarīt, bet Ramona pateica, ja apstāšos, arī viņa apstāsies. Izvēle nebija acīmredzama, jo esmu apzinīgs autobraucējs, bet piekritīsiet, ka no kā tāda ir grūti atteikties! Tad viņa atvēra manu bikšu priekšu, izvilka manu piebriedušo draudziņu un paņēma to mutē. Izjutu vienlaicīgi fizisku baudu un pamatīgu adrenalīna devu, no kā man sejā iesitās karstums, it kā man būtu temperatūra. Fonā kā reiz skanēja Billie Eilish bad guy, kad kļuva aizvien grūtāk koncentrēties braucienam. Ramonas mute un mēle kustējās aizvien ātrāk, līdz man acu priekšā uz brīdi viss aizmiglojās… Tā mēs šampanieti iedzērām bez “skata”, toties ar spēcīgām sajūtām!
Citu dienu, kad bijām sarunājuši pavakariņot kādā labā restorānā, Ramona ieminējās, ka vēlas tam par godu sarūpēt jaunu kleitu. Gribēju viņu iepriecināt un, kad devāmies uz “Stockmann”, teicu, lai izvēlas ko skaistu – uz mana rēķina, un tikmēr aizgāju noskatīt kaut ko jaunu arī sev. Mana nojauta par to, ka pat parasta iepirkšanās ar Ramonu nebūt tik parasta nebūs, izrādījās trāpīga. Kad biju paņēmis man iepatikušos apģērbus, Ramona tuvojās glamūrīgā mini kleitā, kas izcēla viņas auguma perfektās aprises, un līdz ar mani ieslīdēja pielaikošanas kabīnē. Tā arī neko nepielaikoju, pēc tam aiznesu visu pie kases un samaksāju par mūsu abu pirkumiem… Kabīnē Ramona pieliecās uz priekšu, lai paceltu uz grīdas nokritušo kreklu – zem miniatūrās kleitas nekā nebija! Viņa šķelmīgi paskatījās uz mani no lejas uz augšu ar sejas izteiksmi, kas pauda – rīkojies! Cik labi viņa prot uzspiest uz īstajām pogām! Instinktīvi satvēru viņas neatvairāmo dupsīti un piespiedu sev klāt. “Paņem mani!” viņa teica. Mani pārņēma jau pazīstamas izjūtas – spēcīga iekāre un deniņos pulsējošs satraukums – no pārējiem veikala apmeklētājiem mūs šķīra tikai aizkars. Padevos kārdinājumam un centos būt pēc iespējas klusāks. Kad Ramona sāka kunkstēt, stingri aizspiedu viņai muti. Tas viņu acīm redzami uzbudināja, jutu viņas karstās elsas savā plaukstā. Uztraukums, ka kāds varētu mūs pārsteigt, kulminācijas brīdī baudu padarīja neaprakstāmi saldu. Es nevarēju noticēt, ka mums bija sekss pielaikošanas kabīnē!!! Sāku saprast, kāpēc Ramona bija izvēlējusies tieši šo tērpu. Viņai droši vien jau no paša sākuma bija kas tamlīdzīgs padomā.
Pēc vakariņām, kuru laikā biju vēl noreibis no Ramonas pēdējo dienu erotiskajiem priekšnesumiem, plānojām doties pie manis, lai mierīgi pavadītu vakaru pie kādas filmas un kokteiļa glāzes. Samaksāju rēķinu un brīdī, kad pasniedzu Ramonai jaku, ieskanējās viņas telefons. Tā bija īsa saruna, pēc kuras Ramona paziņoja, ka viņai vajagot uz stundiņu nozust, apdzēst vienu ugunsgrēku – kā viņa izteicās. Tajā vakarā Ramona tā arī neatgriezās. Viņas telefons bija izslēgts vēl visu nākamo dienu. Neizpratne – varbūt viņai kas slikts atgadījies, mijās ar aizkaitinājumu, jo jutos uzmests.
Nākamās dienas vakarā kāds zvanīja pie durvīm. Kad tās atvēru, uz brīdi zaudēju runas spējas – uz sliekšņa stāvēja Ramona, vienā rokā turot palielu somu un otrā… iguānu! “Nebaidies, zaļās iguānas ir veģetārietes!” viņa smiedamās teica un iegāja iekšā ar visu savu saimniecību. Es, protams, nebiju par šo visu sajūsmā. Pirmkārt, viņas nozušana bez neviena paskaidrojuma, un tagad šī aina kā no nervus kutinoša trillera. Viņas dzīvoklī esot notikusi ķibele ar santehniku. Viņai vajagot pāris dienas kaut kur piemesties, kamēr visu salabos. Pie durvīm atskanēja vēl viens zvans. Takša šoferis bija uznesis Erosa (kā gan savādāk!) terāriju. Lieliski! – pie sevis nodomāju. – Jo tālāk, jo trakāk! Un tas vēl nebūt nav viss.
Turpinājums ir vēl trakāks … https://mistersx.com/vina-ir-traka-2/
