Vienkārši šausmīgi.3

Tātad es izlēmu uztaisīt mazu,bet pārdomu pilnu rakstu.



Šogad mums mūzikā bija jāraksta muzikāli-literālā kompozīcija.(Klausījāmies Emīla Dārziņa Melanholisko valsi un rakstījām) Skolotāja mums rādīja piemērus ko bija rakstījuši 5.klases skolēni iepriekšējajos gados un atrada kāda zēna rakstīto dzejoli. Puisis jau ir pabeidzis skolu un nebija īsti populārs. Neviens ar viņu īsti nedraudzējās. Es tagad vārds vārdā dzejoli neatcerēšos, bet dzejolis visus pārsteidza.
"Es sēžu un raudu. Es dzīvoju ciešanu mājā. Neviens nezin kā es jūtos. Kaut es varētu beigt šīs ciešanas. Kaut varētu dzīvot citur. Tuvāk pie debesīm." (Šis nebija dzejolis, bet gan mazs ieskats tajā ko zēns uzrakstīja.) Ja kāds nesaprata domu tad puisis rakstīja par pašnāvību. Tas ir normāli ja 5.klasē domā par pašnāvību? Protams vēlāk dzejoli parādīja klases audzinātājai.

*********************************
P.S
Piedodied ja kāda kļūda vai ja kautkur nav kāda komata.