21

 207  0

Lasot pyrathe rakstu par veco vēstuli, radās doma ieskatīties savos ilgi glabātajos vēstuļu sainīšos. Kā visvecāko savos krājumos atradu kādu pastkarti, kas sūtīta 1925. gadā, tāpēc arī šodien tuvāk paršo tēmu būs manā rakstā.

Visdažādākie apdraudējumi ir nākuši pastkartīšu sakarā: telefons, fakss, elektroniskais pasts, SMS, facebook, utt. Tomēr kartītes ir izdzīvojušas, galvenokārt slēpjoties aploksnēs.

Sākumā nedaudz vispārēju ziņu par pirmajām pastkartēm, jeb atklātnēm, ko sūta vaļējā veidā bez aploksnes un visa tur redzamā informācija ir pilnīgi atklāta.

No tīmeklī atrastām ziņām:

1865. gadā Karlsrūes Vācu pasta savienības 5. konferencē pasta slepenpadomnieks Heinrihs Stefans kolēģiem ieteica radīt jaunu, ērtu un arī lētu korespondences līdzekli – atklātni. Taču dažiem Prūsijas ģenerālpasta iestādes birokrātiskajiem kungiem šāda ideja šķita gaužām nepieklājīga – cik daudz ziņkārīgu acu varētu ielūkoties vienvienīgai personai veltītās rindās! 
​

Par laimi, pasta ierēdņi Austrijā nebija tik aizspriedumaini. 1869. gadā ar tautsaimnieka profesora Hermaņa gādību tur vēstulei radās konkurente atklātne.

Nedaudz vēlāk, kad Stefanu iecēla ģenerālpasta direktora godā, pasta atklātne beidzot ieraudzīja dienas gaismu arī Vācijā. Tā bija izgatavota no kartona.

No 1870. gada pirmās ilustrētās pastkartes sāk izdot Vācijā.

Krievijas impērijā pastkartes sāk izdot 1872. gadā ar atzīmi “Pasta iestādes par saturu neatbild”, jo sakarā ar korespondences atklātumu, ar tekstu varēja iepazīties visi interesenti.

1874. gadā Pasaules pasta kongress Bernē nodibināja Pasaules pasta savienību, kura apstiprināja pastkartes standarta izmēru: 90 x 140 mm.

Pirmā pasta atklātne Latvijas teritorijā ar melnbaltiem litografētiem Rīgas jūrmalas Dubultu peldvietas skatiem, ko izlaidusi Rīgas izdevniecība ”O. Grīnvalds un Ko”, ir dzēsta ar pasta zīmogu, kas datēts 1894. gada 8. augustā.

1924. gadā 8. pasta kongress noteica konkrētus atklātņu izmērus 10,5 x 15 cm.

Pirmā pastkarte no Rīgas uz Pēterburgu nosūtīta 1893. gadā.

Par pastkaršu “zelta gadiem” jāuzskata 20. gadsimta sākums, kad atklājumi fotogrāfijas jomā pavēra nebijušas iespējas pastkaršu skatu dažādošanā. Ap 1910. gadu bez iespiestās pastkartes kļuva pieejamas fotopastkartes.

Turpinājums bildēs

Komentāri 21

0/2000

 6. Tas tikai tāds minējums - tā kā iepriekšējā pastkartē (1943) ir skaidri redzams "RĀ.." un šajā (1944) "R.VA", tad pieļauju, ka tā varētu būt "RĀVA" - pasta nodaļa = Rāva ir ciems Durbes novada Dunalkas pagastā, 1,5 km uz ziemeļiem no Durbes ezera. Ciemā atrodas Rāvas muiža, kurā izvietojusies Rāvas pamatskola. Līdz 1949. gadam bija Rāvas pagasta un līdz 1954. gadam Rāvas ciema cents. Veidojusies ap vēsturisko Rāvas muižu (Gut Rawen). 

 7  0 atbildēt
Ļoti jauks raksts. Vienam vēsture, citam personīgas un mīļas atmiņas.
 5  0 atbildēt
Tu jau Rasmuk tāds pats vēsturnieks kā pirāts!Žēl, ka pēc 100 gadiem jaunajiem vēsturniekiem nebūs daudz, ko pētīt par mūsdienām, jo tagad visi apsveikumi tiek veikti elektroniskā formātā internetā!!!
 5  0 atbildēt
Ļoti interesants raksts. Pirmajā pastkartē ir attēlots Johann Christoph Friedrich von Schiller, vācu dzejnieks, filozofs, fiziķis, vēsturnieks un lugu autors.
 4  0 atbildēt

  

 4  0 atbildēt

  

 3  0 atbildēt

Nu otrās gleznas autors jau uz pastkartes ir norādīts, un arī darba nosaukums.

Константин Яковлевич Крыжицкий . Gleznas nosaukumā vārds ganības (пастбище).  Tik google gan nekur to gleznu neiedeva, bet cītīgi arī nemeklēju.  

 
 3  0 atbildēt

Cik noprotu pa pirmo, tad tur ir bijusi vesela sērija. Daudzas no tās sērijas var aplūkot šeit (arī augšupminēto)...https://www.oldpostcards.com/metamorphic-postcards.html

 3  0 atbildēt

Izskatās, ka pa šo tēmu ir vesela grāmata. Un sērijai daudzi dažādi autori. Cik noprotu, tieši šai pastkartei autors nav zināms.

22.lpp šeit

https://books.google.lv/books?id=h3nIAgAAQBAJ&printsec=frontcover&hl=lv#v=onepage&q&f=false

 3  0 atbildēt

  

 2  0 atbildēt

  

 2  0 atbildēt
4.Vai cik mīlīgs vārds Dzirkstīte!Trīsdesmitajos gados populāri vārdi bija arī Minna un Milda!Ja man būs meitas tad saukšu viņas par Dainu, Dārtu vai Daci!
 2  0 atbildēt

  

 0  0 atbildēt