Lasot pyrathe rakstu par veco vēstuli, radās doma ieskatīties savos ilgi glabātajos vēstuļu sainīšos. Kā visvecāko savos krājumos atradu kādu pastkarti, kas sūtīta 1925. gadā, tāpēc arī šodien tuvāk paršo tēmu būs manā rakstā.
Visdažādākie apdraudējumi ir nākuši pastkartīšu sakarā: telefons, fakss, elektroniskais pasts, SMS, facebook, utt. Tomēr kartītes ir izdzīvojušas, galvenokārt slēpjoties aploksnēs.
Sākumā nedaudz vispārēju ziņu par pirmajām pastkartēm, jeb atklātnēm, ko sūta vaļējā veidā bez aploksnes un visa tur redzamā informācija ir pilnīgi atklāta.
No tīmeklī atrastām ziņām:
1865. gadā Karlsrūes Vācu pasta savienības 5. konferencē pasta slepenpadomnieks Heinrihs Stefans kolēģiem ieteica radīt jaunu, ērtu un arī lētu korespondences līdzekli – atklātni. Taču dažiem Prūsijas ģenerālpasta iestādes birokrātiskajiem kungiem šāda ideja šķita gaužām nepieklājīga – cik daudz ziņkārīgu acu varētu ielūkoties vienvienīgai personai veltītās rindās!
Par laimi, pasta ierēdņi Austrijā nebija tik aizspriedumaini. 1869. gadā ar tautsaimnieka profesora Hermaņa gādību tur vēstulei radās konkurente atklātne.
Nedaudz vēlāk, kad Stefanu iecēla ģenerālpasta direktora godā, pasta atklātne beidzot ieraudzīja dienas gaismu arī Vācijā. Tā bija izgatavota no kartona.
No 1870. gada pirmās ilustrētās pastkartes sāk izdot Vācijā.
Krievijas impērijā pastkartes sāk izdot 1872. gadā ar atzīmi “Pasta iestādes par saturu neatbild”, jo sakarā ar korespondences atklātumu, ar tekstu varēja iepazīties visi interesenti.
1874. gadā Pasaules pasta kongress Bernē nodibināja Pasaules pasta savienību, kura apstiprināja pastkartes standarta izmēru: 90 x 140 mm.
Pirmā pasta atklātne Latvijas teritorijā ar melnbaltiem litografētiem Rīgas jūrmalas Dubultu peldvietas skatiem, ko izlaidusi Rīgas izdevniecība ”O. Grīnvalds un Ko”, ir dzēsta ar pasta zīmogu, kas datēts 1894. gada 8. augustā.
1924. gadā 8. pasta kongress noteica konkrētus atklātņu izmērus 10,5 x 15 cm.
Pirmā pastkarte no Rīgas uz Pēterburgu nosūtīta 1893. gadā.
Par pastkaršu “zelta gadiem” jāuzskata 20. gadsimta sākums, kad atklājumi fotogrāfijas jomā pavēra nebijušas iespējas pastkaršu skatu dažādošanā. Ap 1910. gadu bez iespiestās pastkartes kļuva pieejamas fotopastkartes.
Turpinājums bildēs
Žēl, ka pēc 100 gadiem jaunajiem vēsturniekiem nebūs daudz, ko pētīt par mūsdienām, jo tagad visi apsveikumi tiek veikti elektroniskā formātā internetā!!!
