Sveiki spoki vēl viens mans piedzīvojumu stāsts, lūdzu...
2 nedēļas atpakaļ braucot no trenniņa es patrāpījos interesantu notikumu epicentrā…Šovakar
Šovakar alpīnisma trenniņā atnāca jauns puisis, kuru bija uzaicinājusi viena mana draudzene no tā paša trenniņa. Puisis, jauks, tikai visu laiku kaut ko vārijās par savām aikido nodarbībām, rādīja kāds kačaks un ka 20 reizes var uz vienas rokas piepumpēties, tomēr mani visu laiku neatsāja sajūta, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā- es domāju garīgā ziņā- respektīvi, ka viņš ir nedaudz atpalicis, un šīs manas nojautas piepildījās 30 minūtes pēc trenniņa.
Mēs pēc trenniņa saģērbjamies, es visus uzcienāju ar cigareti un ejam uz 15. trolejbusa pieturu, kur viesiem vēlreiz uztinu un tad jau atvadāmies no vienas draudzenes kurai jāiet uz otru pusi un visi sakāpjam troleibusā…
Viss mierīgi braucam runājam, kamēr es mierīgi turpinu tīt cigaretes, UN TAD PĒKŠŅI jaunajam čalim pienāk klāt 30 gadīgs krievu tautības vīrietis, bija manāmi iereibis un sāk piesieties jaunajam puisim, par to, ka kaut kur Lucavsalā gadu atpakaļ viņš esot viņu briesmīgi apvainojis un pēctam aizskrējis prom, (vai kaut kā tā man ar to krievu valodu tā pašvaki). Un tajā brīdī es ievēroju, kā mūsu aikido čalis ir nobālējis un trīc pie visām miesām, jo Vīrietis no kabatas sāka vilkt ārā pistoli un draudēja, viņam Šovakarar to. Es jutu kā mūsu nabags trīc pie visām miesām un pēkšņi viņš jau sēdēja man klēpī un trīcēja tā, ka man jau likās, ka ir sākusies zemestrīce, bet es pēc pirmās noraustīšanās ieraugot pret cilvēku pavērstu stobru, saglabāju pilnīgu mieru un savā nodabā turpināju tīt cigareti pa šo laiku runājot ar vīrieti, kas nu mums bija apsēdies pretī.
Dialogs bija aptuveni šāds… Ā un mana blakussēdošā draudzene mums kalpoja par tūlku, jo kā jau teicu ne es krieviski, ne viņš latviski…
ES: Nomierinies un apsēdies.
Vīrietis: Nē!
ES: Lūdzu nomierinies un apsēdies.
(Vīrietis apsēžas man pretī, lai gan aikido čalis savu somu bija iesēdies klēpī un kā jau teicu trīcēja pie visām miesām.)
ES: Lūdzu noliec ieroci, kādu vēl nejauši sašausi.
(Vīrietis paklausa manam lūgumam, izņem aptveri uzlādē patronu, uzliek drošinātāju, un ieroci atdod savam draugam, kas stāv tur pat blakus.)
ES: Ko šitais nabags tev tādu ir izdarījis, ka viņam stroķis jābāž sejā?
Vīrietis: Šitais pajobaks man gadu atpakaļ Lucavsalā pienāca klāt sāka baigi dirsties. viņš sak. Ko tev problēmas ir? Es saku, Jā man ir problēmas… ( Īsāk sakot aikido čalis ir aizvainojis Vīrieti un tad kaut kur aizskrējis prom)
AIKIDO ČALIS: (Histēriski pārbijies) Es neko nezinu, nekad neko neesmu teicis (bla bla bla bla) Pirmo reizi redzu (bla bla bla bla) man bail!!!
ES: (uz aikido čali) AIZVERIES tevi nevien šodien nenošaus un arī sist tevi neļaušu.
Labi īsāk sakot man ar krievu vīrieti šī saruna iet uz riņķi, līdz brīdim, kad viņš atkal izvelk pistoli… un iedod to man (man par lielu pārsteigumu)
Es paņemu ieroci pataustu apskatu un atdodu atpakaļ ( bet tajā brīdī meitene- tulks ir iekrampējusies manā rokā)
Es: (uz meiteni) Monta atlaid vaļā citādi paliks vēl zila un nokritīs.
Nu pēc pāris pieturām ir centrāltirgus kur kreivu vīrietis liek… nē pavēl aikido čalim( kurš vēl aizvien sēž manā klēpī un trīc, kā maz nobijies šunelis) izkāpt ārā.
Aikido čalis pielec kājās pārveļas man pāri un izskrien ārā pa durvīm un krievu vīrieši viņam seko. Es ar meiteni tulku tikai noskatāmies kā viņi dzenas viņam pakaļ.
EPILOGS.
Šajā notikumā mani visvairāk satrieca nevis fakts, ka kas tāds notiek sabiedriskajā transprortā, (respektīvi cilvēki vicinās ar ieročiem un publiski draud ar tiem) jo esmu dzirdējis daudz stāstu par 15. trollejbusu, bet cilvēku vienaldzība šajā brīdī. Trolejbusā bija vismaz 30 cilvēku izņemot mūs un neviens neiejaucās… NEVIENS es neprasu cilvēkiem mesties iekšā kautiņā citu dēļ, bet… nu vismaz policiju varēji izsaukt, jo nebija tā, ka nevien neko neredzēja, jo cilvēki pēc krievu izkāpšanas ļoti skaļi sāka apspriest šo visu pasākumu un kā tas bija no viņu skatupunkta.
Tāpēc atcerēsimies, ka šādās situācijās vajag saglabāt vēsu prātu un viss būs labi.
PALDIES