local-stats-pixel

Diena, kad pazaudēju abas draudzenes...0

39 0

Piektdienas vakarā mums ar Ramonu bija sarunāts doties vakariņās uz “Cafe del Mar” Vecāķos, lai pabaudītu piejūras noskaņās aizejošās vasaras pēdējo nedēļu. Te nu bija – noskaņojums man bija šķebīgs, bet plānus tomēr neatcēlu – gribēju redzēt viņas reakciju, pasakot, ka zinu par viņas un Dāvja sakaru. Biju satrauktās gaidās par konfrontāciju ar Ramonu, bet tas man tāpat neļāva novērst domas no neparastā fakta, ka Dace pēkšņi vairs neatbildēja uz manām ziņām.

Vakarā piebraucu pie Ramonas un sagaidīju, kad viņa iekāpa manā auto. Ramona uzvedās tā, it kā nekas neparasts nebūtu noticis un sniedzās mani noskūpstīt. Es atbildēju ar atturīgu buču uz vaiga. Ramonu tas neapmierināja un viņas ar skatienu jautāja – kas notiek? Sāku braukt un pievērsos citām tēmām. Bet Ramona nojauta, ka kaut kas nav kārtībā un sāka mani izprašņāt, kāpēc esmu tik atturīgs. Šajā brīdī vēsi atstāstīju Dāvja teikto, un ar nelielu smīnu skatienā gaidīju viņas reakciju. Ramonas seja nobālēja un viņas skatiens vērsās tukšumā. Tad viņa saņēmās un sāka taisnoties, ka ballītē esot iedzērusi un vēlējās kompāniju. Es neko neatbildēju. Tad viņa devās uzbrukumā. Pārmeta man, ka nepievēršu viņai pietiekami daudz uzmanības. Sūdzējās, ka neesmu labāks par viņu. Tad viņa sāka kliegt un apsaukāt mani necenzētiem vārdiem. Teica, ka neviens viņai neesot boss un neaizliegs darīt, ko viņa pati vēlas. Sāku viņai skaidrot, ka neko nepārmetu, tikai paziņoju, ka zinu, ko viņa izdarījusi. Turpinājumā gan izskaidroju, ka nedusmojos, bet arī nevēlos ar viņu vairs turpināt satikties, jo tas viss iegājis nepareizajās sliedēs. Tajā brīdī Ramona skaļi iebļāvās, lai pieturu autiņu. Kad izlikos to nedzirdam un turpināju braukt, viņa ar nagiem ieķērās manā mantībā un tas bija ļoti sāpīgi! Pilnīgā šokā spiedu pa mēmajiem. Daudz netrūka, ka mēs būtu nolidojuši no ceļa iekšā grāvī! Labi, ka aiz mums tajā brīdī neviens nebrauca! Es vēl nebiju līdz galam attapies, kad Ramona tikai sakārtoja matus un, beidzot mierīgākā balss tonī, man pateica: “Spēles noteikumi visiem bija vienādi, vai ne? Es zinu visu par tevi un Daci. Un Dacei, starp citu, ir draugs, kas tikko atgriezies no jūras!” Baaam! Aiz viņas aizcirtās mašīnas durvis un viņa devās prom.

Kādu brīdi nekustīgi sēdēju un vēroju Ramonas slaido stāvu pazūdam aiz līkuma. Protams, ka ļāvu viņai aiziet, lai gan tas ir pretrunā maniem principiem – vest meiteni vakariņās un ķīviņa karstumā atstāt ceļa malā. Nekur tālu no Rīgas centra nebijām aizbraukuši, atpakaļ uz centru tikt viņai problēmas nebūs, tā pats sev teicu un uzrakstīju Dāvim ziņu, piedāvājot šovakar aiziet kaut kur izklaidēties. Dāvis uzreiz piekrita un sarunājām sākumā paēst “Street Pizza” Pārdaugavā. Pēc neilga laika Dāvis atrakstīja, ka mūsu plāns ir off, jo viņš tiekas ar Ramonu! Ja es būtu pūķis, kas spēj spļaut uguni, tad šajā mirklī zvērīgas liesmas aprītu visu, kas man atradās apkārt. Ramona salaida ar Dāvi, manu labāko draugu un tagad viņas dēļ atceļas mani plāni, jo viņi abi satiekas. Un vēl, tā, lai par maz neliekas – Dacei esot draugs! Un tas noteikti ir viņas pazušanas iemesls. Šī notikumu attīstība vairs nebija paciešama skaidrā prātā. Man bija jāiedzer kas stiprs un vēl pie tam komplektā ar pamatīgu izklaides programmu. Ātri uzrakstīju draugu bariņam – “ballīšu zvēriem” – un pāris minūšu laikā plāns vakaram bija sazīmēts.

Šoreiz izvēlējāmies ballīti klubā, kas paredzēja ievilkties stipri ilgāk par valsts noteikto klubu darba laika limitu. Nosaukumu, saprotamu iemeslu dēļ, neatklāšu. Jau iekļūšana klubā vien radīja īpaša notikuma emocijas. Devāmies iekšā nevis caur galvenajām ieejas durvīm, bet caur iekšpagalma ieeju. Apsargs mūs ielaida caur metāla durvīm, devāmies tālāk gaiteņu labirintā. Sienas rībināja skaņas basi un, tuvojoties deju zālei, mūzika palika aizvien skaļāka. Tur mūs sagaidīja zīmīgi dziesmas vārdi “Shots shots everybody” un pilna telpa ar cilvēkiem, kas ritmā lēkāja un dziedāja līdzi. Mani pārņēma vieglas trīsas un vēlējos lēkt iekšā pūlī, piebiedroties. Bet sākumā bija jāpaklausa dziesmas aicinājumam un jādodas uz bāru pēc šotiem. Ļoti viesmīlīgs bārmenis mūs veikli apkalpoja. Dzirdot vārdu šoti, viņš pat neprasīja kādus un jau miksēja sastāvdaļas. Vienu šotu uzsaucām bārmenim.

Kā beidzās vakars? - Raksta beigas lasi manā blogā

https://mistersx.com/diena-kad-pazaudeju-abas-draudzenes/

 
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 0

0/2000