Un kāpēc es tam pievērsos. Ēdot gaļu tu pat neiedomājies, ka tamdēļ tika nogalināts dzīvnieks. Iedomājies savu sunīti, ja tev tāds ir. Citās valstīs, kā ķīnā viņus ēd! Tamdēļ vien jau ir aizdomāties par veģetārismu. Citiem mīļa ir govs vai kaza, varbūt cūka.
Iedomājoties to cilvēku bērnus, kuriem pieder fermas, kurās dzīvo dzīvnieki, kurus pēctam nokauj. Esmu viena no tiem.
Maniem vecākiem pieder kazu ferma Ukrainā (babinykozy.com.ua). Katru mēnesi tiek nogalināts kāds kazlēns, kas tāpat netiek apēsts, bet stāv uz galda un smird pēc līķa. Varbūt kādam garšo, bet pirms sāc ēst iedomājies, ka tas ko tu ēd ir bijis dzīvs.
Vēl cilvēki grib nopirkt suni pat neaizdomājoties, ka katru dienu pasaulē tiek iemidzināti 10 000 suņu un viņus vēl varēja aizgādāt mājās, lai viņi nemirst.
Es negribu pievērst tevi veģetārismam pret paša(s) gribu, tikai... aizdomājies!
baigi maz teksta. neliek pat aizdomāties. es praktiski nejūtu atšķirību ka neēdu gaļu un tad kad ēdu. es varētu grauzt pat kartonu ja tam būtu barojošas vielas un tas būtu garšīgs.
es nekļuvu par veģetārieti nevis tāpēc ka man būtu žēl dzīvnieku, nevis tāpēc ka ar tiem briesmīgi izrīkojas, bet gan tāpēc ka gribēju zināt kāda ir atšķirība. un varu teikt ka atšķirība ir tikai viena - mani ēšanas paradumi ir mainijuši nosaukumu. tas arī viss. man vienalga cik un kā dzīvnieki tiek nokauti, man vienalga cik dēļ tā izmirs, vai kļūs nedabiski, vai kādas kaitīgas un arī nekaitīgas vielas iekļūst organismā.
vienkārši nav jēgas. ja tev patīk dzīvnieki - esi par veģetārismu. ja vienalga - dari kā gribi. esi kaut vegāns kas strādā lopkautuvē, vai protestants.