Turpinājums manam likteņstāstam, draugi.
Ņemiet vērā, ka stāsts attīstīsies ar laiku un interesantākais ir tikai priekšā!
Paldies par atsauksmi :)
Turpinājums manam likteņstāstam, draugi.
Ņemiet vērā, ka stāsts attīstīsies ar laiku un interesantākais ir tikai priekšā!
Paldies par atsauksmi :)
Vienu dienu, mūsu draugu lokam pievienojās vēl divas Artūra (klasesbiedra) meitenes vārdā Ļera un Sandra. Viņas abas bija krievietes. Tieši tajā vakarā, kad ar mums iznāca šīs divas meitenes, Anitai vajadzēja ātrāk steigties mājās. Pavadījām Anitu un nolēmām pastaigāk pa dzīvojamo rajonu. Abas meitenes bija ieinteresētas manī, tāpēc runājām bez apstājas. Viņas brīnījās kā es – latvietis, pārzinu krievu valodu tik labi. Protams, ik pa laikam viņas pasmaidīja par manām teikumu uzbūves prasmēm. Abi Artūri jau bija aizgājuši mājās, bet mēs vēljoprojām ar divām krievietēm sēdējām uz soliņa un runājāmies.
Atnākot mājās, es sapratu, ka viņas abas man arī ir iepatikušās.... man patika viņu attieksme pret tautībām, man patika viņu prasme klausīties stāstāmajā. Itin viss.... Taču kā ar Anitu? Viņa man patika jau krietnāku laiku un mēs vairāk pazinām viens otru kā draugi.
Biju apjukumā... nolēmu gaidīt. Pēc pāris dienām mēs izgājām ārā ar Anitu, Sandru, Ļeru, abiem Artūriem . Mēs mētājām viens otram virsū sniegu līdz brīdim kad piezvanījas Artūra, Sandras un Ļeras kopīgās paziņas. Šīs palūdza atnākt līdz blakusmājas kāpņutelpai. Nu labi, aizgājām.
Tur stāvēja pāris mana vecuma puiši un meitenes. Viņi dzēra alu un iedeva to arī maniem jaunajiem draugiem. Alu es nekad nebiju mēģinājis un tāpēc atteicos, paskaidrojot, ka drīz jāiet mājās. Pēc nelielas „iedzeršanas” devāmies staigāt tālāk. Es pamanīju, ka Sandra ar mani flirtē. Protams, Ļera arī mēģināja ar mani runāties un jokoties. Savukārt, Anitai bija nulle emociju. Tieši tas man likās nepatīkami... pat kad runājos ar viņu, viņa bija neieinteresēta manī. Pajautāju, kas viņai kaiš....