Es dalos ar notikumiem atklāti un bez cenzūras.
Nākamā nedēļa pēc ballītes trijatā pagāja diezgan lielā rosībā. Pēc robežu atvēršanas ar kaimiņvalstīm, saņēmu vairākus pieprasījumus izīrējamajiem dzīvokļiem. Pavadot vairākus mēnešus snauduļojošā režīmā, kad manu ikdienu krāsaināku padarīja vien daži piedzīvojumi ar skaistām meitenēm un acis priecēja manā kontā aizvien pieaugošā summa, pateicoties laikam, ko veltīju uzcītīgi strādājot, tas bija patīkams notikumu papildinājums.
Mani ļoti iepriecināja un uzbudināja atmiņas par vakaru ar Daci un Ramonu. Pēc tam gan zvanīju Dacei vairākas reizes, bet visi mēģinājumi bija pa tukšo. Būt tik uzstājīgam pie degungalā “aizcirstām durvīm” nav manā stilā. Bet viņas nozušana no horizonta man tomēr nelika mieru. Dace ir seksīgs zaķis, un viņa mani bija ļoti ieinteresējusi tieši ar savu nepakļāvīgo dabu un ķircināšanu, kas mani vienlaicīgi gan kaitināja, gan uzkurināja.
Neesmu radis padoties, un, ja ieņemu ko galvā, man tas ir jāpanāk. Vēlējos par katru cenu tomēr satikt Daci. Izlēmu izmantot pietuvinātās personas, un kurš gan mums abiem ir tuvāks par karstasinīgo Ramonu! Kādu laiku vēl svārstījos dēļ aizvien pastāvošajiem ierobežojumiem, bet aicināt Ramonu pie sevis likās slikta doma. Beigās piedāvāju viņai kopā pavakariņot “Vīna Studijā”. Gribēju viņu nedaudz nošarmēt ar izmeklētiem ēdieniem un augsta līmeņa vīnu. Viņa nešauboties piekrita.
Nesteidzīgi baudījām garšīgu ēdienu un labu sarkanvīnu. Ramona izskatījās pašpārliecināta un valdzinoša. Varēja noprast, ka šim vakaram viņa bija gatavojusies – viegls grims, skaisti ieveidoti mati un satriecoša kleita. Sākumā par karsto tēmu neviens no mums nerunāja. Apmainījāmies ar virspusējām frāzēm. Tad atcerējāmies pāris ballītes, uz kurām abi esam bijuši kopā, un nemanot pietuvojāmies “tabu” tēmai. Pēc TĀS nakts ar Ramonu nebiju runājis un arī viņa īpaši nemeklēja iespējas ar mani tikties. Atzinos, ka lieliski pavadīju laiku un labprāt to atkārtotu. Par cik viņa tikai noslēpumaini smaidīja, malkoja vīnu un neko neatbildēja, es turpināju savu monologu. Neuzkrītoši centos izdibināt, kas Dacei galu galā darās galvā un varbūt Ramona var noorganizēt mums tikšanos… Kad Daces vārds mūsu sarunā sāka izskanēt pārāk bieži, Ramonas sejas izteiksme izmainījās. Likās, ka viņas pacietības mērs būtu pilns un vārds Dace tagad viņas mutē garšotu pēc skāba citrona. Sapratu, ka turpmāka iztaujāšana ir bezjēdzīga un riskēju ne tikai sabojāt sev vakaru, bet arī pamatīgi nokaitināt Ramonu.
Man dažreiz patīk uzspēlēt to, ko nosaucu par “ja/tad…”. Piemēram, ja pa Krasta ielu izbraukšu cauri visiem zaļajiem, tad rīt nopirkšu sev jaunu žaketi. Vai arī, ja tā meitene man atsmaidīs, šīs dienas peļņa dubultosies, salīdzinot ar vakardienu. Dažkārt šo spēli izmantoju tikai izklaidei, bet gadās arī – lai pieņemtu lēmumus. Tas var šķist dīvaini, par cik esmu diezgan pragmatisks cilvēks, bet tai pat laikā esmu arī azartisks, un šī spēle mēdz būt ļoti uzjautrinoša.
Līdz ar to, aizbildinoties, ka man jāaiziet uz labierīcībām, izlēmu piezvanīt Dacei un iedot viņai “pēdējo iespēju”: ja viņa man šoreiz atbildēs, tad kļūs par manu oficiālo draudzeni. Biju sajūsmināts par savu jauno izaicinājumu! Dace atbildēja uzreiz, it kā to vien būtu gaidījusi. Biju priecīgs par izdošanos, bet sev par pārsteigumu arī nedaudz vīlies… es patiesībā nemaz nesteidzos apņemt oficiālu draudzeni! Šīm pārdomām man neatlika daudz laika, jo Dace izteicās ļoti īsi un strupi: “Mūsu starpā viss ir cauri. Ja turpināsi man uzmākties ar zvaniem, uzsūtīšu policiju par stalkingu!” No tādiem izteikumiem pilnībā apstulbu. Telefons novibrēja, bet par laimi tie nebija kārtējie Daces draudi, bet gan ziņa no viena čoma, kas aicināja pie sevis uz dārza ballīti.
Kad atgriezos, Ramonas skatienā bija iemirdzējies iepriekšējais draiskums un izlēmu pasūtīt vēl vienu vīna pudeli, lai aizskalotu nedaudz nepatīkamo pēcgaršu, ko atstāja Daces teiktie vārdi un domas par to, ka viņu vairs nesatikšu. Man nebija, ko nožēlot. Toreiz vakars trijatā bija izdevies un es nevienam neko nebiju uzspiedis. Tāpēc… bye bye Dace un hello – lai nu kas tur tālāk sekos!
Lai gan īstenojot šo vakariņu sākotnējo mērķi biju cietis fiasko, Ramonas kompānijā kļuvu aizvien pacilātāks. Izvirzot Daci priekšplānā, biju piemirsis, cik prasmīga ballīšu karaliene ir Ramona. Ja pati sagrib, nekas viņu nespēj apturēt iegriezt tādu jautrību, ka visas raizes izkūp un aizmirstas. Pēc tam, kad otrā vīna pudele bija gandrīz iztukšota, piedāvāju kopā doties uz dārza ballīti. Man nebija īpašu, tālākejošu nodomu attiecībā uz Ramonu. Bet viens bija skaidrs – šovakar viņas kompānijā jutos daudz labāk, kā bez tās. Izsaucu taksi un devāmies uz Baltezera pusi. Teritorija atradās nedaudz nomaļus. Vārti bija vaļā. Šķērsojām rūpīgi nopļautu mauriņu, līdz nonācām pie skaistas mājas. Mūzika kļuva aizvien skaļāka. Aiz mājas bija ābeļdārzs ar kokos iekarinātām gaismas virtenēm. Dārzā tusēja kādi divdesmit cilvēki. Zem vienas no ābelēm Aleksis bija ierīkojis improvizētu bāra leti. Es nekad nebiju sapratis, kam īsti piederēja šī māja. Iestājoties siltākam laikam, Aleksis bieži rīkoja savas dārza ballītes. Uz tām nāca gan draugi, gan draugu draugi un pa reizei arī kāds random cilvēks no malas, kas par to padzirdēja.
Malkojām Alekša uzjauktos Cuba libre kokteiļus un baudījām vakaru. Pievienojos bariņam, kas bija ērti iekārtojušies uzpūšamajos zviļņos, kamēr Ramona palika pie bāra letes, bet mūsu skatieni ik pa brīdim sastapās. Pēc brīža dārzā parādījās trīs neredzētas meitenes un nāca uz mūsu pusi. Man viņas nebija pazīstamas, un, lai uzsāktu sarunu, piedāvāju atnest ko dzeramu. Piegāju pie bāriņa un palūdzu trīs Prosecco glāzes. Ramona turpat netālu dejoja ar diviem puišiem un ar acu skatienu piefiksēja katru manu kustību.
Aiznesu dzērienus meitenēm. Pēc brīža man klēpī ievēlās Ramona. Viņa apķērās man ap kaklu un “iezīmēja teritoriju”, kaislīgi mani noskūpstot. Tad diezgan skaļi pateica, ka gultā biju lielisks un lai gatavojos šovakar to atkārtot. Pretī sēdošās meitenes saskatījās un varēja redzēt, ka viņas jutās neērti. Tad Ramona atkal pazuda kaut kur starp dejotājiem.
Kad gāju papildināt savu glāzi, pie bāra stāvēja ballītē vienīgā simpātiskā meitene – slaida brunete. Kad bijām jau iegrimuši sarunā, mums priekšā nostājās Ramona. Viņa nekaunīgi nopētīja manu sarunas biedreni no galvas līdz kājām, tad vienā rāvienā iztukšoja savu glāzi un ielika to meitenei rokās ar tekstu: “Džinu ar toniku, lūdzu!” Meitene saminstinājās un tad kaut kur nozuda. What a…?!! Ramonai tiešām nav robežu!
Ballīte turpinājās, “kritušo” bija aizvien vairāk un simpātiskā meitene vairs nekur nebija manāma, tāpēc pievērsos savai šī vakara kompanjonei. Ramona ātri vien pilnībā atguva manu uzmanību, kamēr dejojām un viņas rokas nekautrējoties aizceļoja man zem jostasvietas! Viņa vedināja izsaukt taksi un doties kopā uz kādu siltāku vietiņu. Kamēr atvēru Ramonai mašīnas durvis, viņa šoferim jau teica manu adresi – izlēmības viņai arī noteikti netrūka!
Beigas lasi manā blogā - https://mistersx.com/iemainiju-draudzeni-pret-draudzenes-draudzeni/
