Tad no malas Artūrs uzkliedza: "Nu jūs kā vienmēr baudat laiku divatā un mēs jums neesam vajadzīgi, ja? Nāciet šurp beidzot!"
Mēs kopīgi apsēdāmies uz blakus esoša soļa un vērojām zvaigznes.
Tad no malas Artūrs uzkliedza: "Nu jūs kā vienmēr baudat laiku divatā un mēs jums neesam vajadzīgi, ja? Nāciet šurp beidzot!"
Mēs kopīgi apsēdāmies uz blakus esoša soļa un vērojām zvaigznes.
Mieru pārtrauca telefona zvans. Kāds zvanīja Zanei, viņa aizgāja maliņā. Pēc minūtes viņa pateica, ka viņai jādodas - viņai atbrauks pakaļ.
Visi nolēma, ka jādodas mājās, jo bija pusnakts.
Visi, izņemot mani un Zani, sēdēja mašīnā un sildījās. Kamēr gaidījām, kad Zanei pakaļ atbrauks viņas puisis, viņa pastāstīja, kas viņš īsti ir. Kad sadzirdēju
vārdu un uzvārdu, es sapratu, ka ar šo džeku es mācījos 5.klasē, bet viņu jau pēc pusgada atskaītīja no skolēnu skaita, jo viņš stundu laikā atradās vai nu gaiteņos, vai nu
mājās spēlēja CS 1.6.
Šim čalim pat pamatizglītības nav. (Protams, Zane man to neteica. Šī informācija ir priekš jums - lasītājiem) Zane paskaidroja man,
ka viņas puisis ir ļoti greizsirdīgs un tāpēc grib viņu pats aizvest mājās. Es pateicu: "Nu jā, es to pašu izdarītu ar savu meiteni."
Beidzot, Zanei pakaļ atbrauca viņas puisis. Zinu, ka pēc mašīnas vērtēt cilvēku nedrīkst. Arī man mašīna nebija nekāds X5. Bet pēc Zanes puiša mašīnas
secinot, viņam bija problēmas ar gaumi. Lieta nav mašīnas vērtībā, bet izskatā. Viņš uz mani noskatījās ar dusmīgu seju, bet pamāja. Viņi aizbrauca. Tad
aizbraucām arī mēs. Sākumā aizvedām mājās Sanitu, tad izsēdīnāju džekus mūsu rajonā.