Čau tauta! Piedodiet, ka nepublicēju rakstus. Man ir tāda, profesija, ka dažreiz darba vienkārši nav, un dažreiz ir tā, ka nav laika pat paēst...nerunājot par rakstiem :( Nu te beidzot es atpakaļ. Paldies Jums, ka gaidījāt!!!
Nāca vēsie rudens vakari.
Mēs ne tik daudz laika pavadījām ārā. Taču arī ciemos reti gribējās pie kāda iet, jo mājās visiem bija vecāki.
Turklāt, mums bija jāmācās vakaros, bija 9.klases izlaiduma gads.
Kādu skolas rītu es pamodos un ieraudzīju īsziņu no Zanes: "Negribi šodien neaiziet uz skolu, bet gan pievienoties man un Evijai?"
Šī man nelikās laba ideja. Es atteicu.
Zane turpināja mani pierunāt. Teica, ka apvainosies.
Nu labi, no vienas reizes nekas nenotiks. Uz skolu es neaizgāju.
Atnācām pie Evijas ciemos, klausījāmies mūziku, skatījāmies televizoru.
Sākām ar Zani piedurties - jokojām viens par otru. Laiks gāja ātri un bija pagājušas divas stundas. Es nolēmu, ka ir laiks doties uz skolu.
Zane negribēja, lai dodos un teica, ka par mani visi smiesies, jo man virsū ir tuša. Es nesapratu, ko viņa ar to domāja...bet labi, devos uz skolu.
Uz mirkli aizdomājos, izvilku no kabatas telefonu un caur "selfie" kameru apskatījos savu attēlu. Man tiešām bija tuša uz sejas.
Jā, viņa mani izjokoja.
1:0 viņas labā.
Nokļuvu līdz skolai un pārējo dienu mācījos.
Zane nebija vienīgā meitene, ar ko man bija labas attiecības. Artūra meitenei Sanitai, es bieži biju devis padomus, bijām izrunājuši dzīves grūtās situācijas.
Ar Edgara meiteni man nebija tik labas attiecības... Mums nebija kopīgu interešu, taču mēs cienījām viens otru.
Dažreiz, es pat mēdzu staigāt divatā ar Sanitu. Mēs izklāstījām viens otram savas problēmas.
Vienu dienu, kad es staigāju ar Sanitu, mūs pamanīja Sandra. Bet mēs bijām pārāk tālu, tāpēc nesveicinājāmies. Turklāt, man nebija ne mazākās gribas viņu redzēt. Man viņa likās riebīga personība.
Pēc apmēram stundas, mēs ar Sanitu joprojām staigājām. Pēkšņi man atnāca īsziņa no Sandras: "Kāpēc jūs divatā staigājat? Kopā esat vai???"
Ar Sanitu nolēmām pajokot. Es nosūtīju atbildi: "Jā, esam."
Sandra sāka psihot. Īsziņā viņa man teica, ka es mainu meitenes kā cimdus. Pēctam Sandra uzrakstīja Sanitai: "Tu esi krople. Nelīdi tur, kur Tev nevajag."
Nolēmām tā visu atstāt un neteikt Sandrai, ka tas bija joks. Viņas izdarītais bija daudz sliktāks.
Sandra arvien biežāk man rakstīja, interesējās par manu dzīvi, piedāvāja iziet ārā.
Man negribējās viņu redzēt. Mēģināju atrunāties, ka man ir darbs, ka man jāpilda mājasdarbi, ka man laiks jāpavada ar ģimeni.
Es sapratu, ka viņa atkal vēlējās attiecības.
Es biju pavadījis laiku ar tiem pašiem draugiem, ar ko iepriekš. Vienu novembra vakaru man piezvanīja Zane un piedāvāja iet ārā. Protams, ka es piekritu. Mēs uztaisījām pāris lokus pa rajonu un pasaucāt ārā visus pārējos.
Nolēmām iedzert pa aliņam. Sēdējām mierīgā kompānijā un runājām par ikdienas lietām - par mājasdarbu parādiem skolā, par skolotājiem, kuri kontroldarbos liek tādus jautājumus, par kuriem mēs nemācījāmies. Runājām arī par gaidāmajiem eksāmeniem. Tovakar secinājām - kaut mēs nodarbojāmies ar tādām aizliegtām lietām, kā dzeršanu, tomēr mēs nopietni uztvērām eksāmenus. Katrs mājās regulāri kaut ko mācījās.
Pēkšņi Artūrs pajautāja, vai nevienam nav pretenziju, ja Sandra atnāks.Sandra nosūtīja Artūram sms ar piedāvājumu iziet ārā.
Visi bija neitrāli. Savukārt, es negribēju izrādīt savu nepatiku, tāpēc noklusēju.
Pēc īsa brīža atnāca Sandra, rokā turot kaut kādu lēto alu..... Tas izskatījās ļoti "sievišķi".
