Vasara jau gāja uz beigām, bet vasaras garšu mēs turpinājām baudīt.
Kaut arī lielāko daļu laika mēs pavadījām rajona apkārtnē, izdomas mums netrūka. Gan meitenes, gan zēni, kas bija mūsu sešu cilvēku draugu lokā, apmeklējām izstādes (bezmaksas, protams), peldējāmies, līdām padomju bunkurī un arī atpūtāmies no karstuma "stroikā".
Bija kārtējā augusta diena. Biju brīvs no darīšanām, bet slinkoju pa mājām. Man piezvanīja Māra un saka: "Mums te ir garlaicīgi. Izdomājām, ka Tu varētu mums uzlabot garīgo. Velcies šurp, mēs pie veikala."
Labi, pēc piecām minūtēm jau biju pametis mājas. 10 minūtes, kamēr gāju līdz veikalam, biju domājis, kas ir "mēs". Parasti Māra mani nesauca ārā, kamēr nebija ar savu puisi Edgaru.
"Vai, gadījumā, viņa nav ar Zani?", es nodomāju. Atnācu un tiešām - tur bija Zane un Māra. Nu labi, devāmies pastaigā. Pļāpājām, es paņēmu alu, viņas pa kokčikam. Parunājām par manām bijušajām attiecībām, par ko man negribējās vispār ierunāties... bet okei, meitenēm tak viss jāzin.
Kamēr mēs apsēdāmies uz bluķīšiem, iedzērām un klausījāmies pavisam jaunu mūzikas žanru - dubstep, es biju aizdomājies: vai tik Zane nepalūdza mani pasaukt ārā? Vai arī es tā vienkārši instiktīvi domāju?
Ne par ko neaizdomājoties, mēs ar Zani aizrunājāmies. Sākumā par dubstepu, pēctam par tā brīža populāro mūziku. Uzzinājām, kas kuram no mūzikas vairāk patīk. Man patika JLS, viņai dziesma "Louder". Un mēs tā sākām runāt, ka pat visu nepiefiksēt un nevar atcerēties. Māra tobrīd vienkārši klausījās.
Zane pastāstīja, ka lielu daļu no Jūlija pavadīja laukos pie draudzenes, tur viņai ir puisis. "Tad lūk, kāpēc es Tevi nebiju īpaši ievērojis", es atbildēju.
Viņa atbildēja: "Varbūt. Bet būšot ar Sandru, tu daudz ko nebiji ievērojis."
(Runājot par viņas puisi: par to dzirdēju arī no citiem cilvēkiem, bet neviens no viņas draugiem neticēja, ka viņai ir puisis)
Un te atnāca Edgars. Pajautāju viņam, kur ir Artūrs un Sanita. Edgars pateica, ka Sanita gaida Artūru pie mājas. Tā bija ikdienišķa situācija, jo Artūrs bija slinķis. Nav jau tā, ka puisim jāgaida meitene.
Tāpēc četratā pastaigājāmies.
Uz vakara pusi nolēmām iet mājās. Mēs ar Zani dzīvojām tālāk par pārējiem, tāpēc gājām mājās kopā. Mani izbrīnīja viņas uzvedība. Es biju pieradis, ka meitenes lamājās, ģērbjās "rajona" stilā un atvērti runā par perversībām. Bet ar šo draudzeni (kā draugs, domājams), man bija prieks runāt. Viņa domāja, par ko runā. Tomēr bija intiliģenti cilvēki apkārt. Kad atnācām līdz mūsu māju pagalmam, mājās negribējās iet, tāpēc runājām pie Zanes kāpņutelpas durvīm. Un ne reizi vien tā bija gadījies. Tā gadījās bieži. Dažreiz 5 minūtes, dažreiz 15.
Mūsu kompānija tā arī nemainījās.
Arvien biežāk līdz mājām gājām kopā Zani. Mēs atvadījāmies diezgan smieklīgi. Kā zināms, pusis un meitene atvadās, apskaujot viens otru. Tikai es Zanei knapi pieskāros ar roku, kad atvadījos.... kāpēc? Es nezinu, varbūt kautrība. Vai arī baidījos izdarīt pāri, jo viņa liekās maza un vāja (kaut arī viņa bija mana auguma).
Man izbrīnīja tas, ka puisis un meitene var draudzēties... par spīti tam, ka mūsu kompānijā izņemot mūs, pārējie bija pārīši. Bet nu, gadās :D
Vasara arvien tuvojās beigām. Likās, ka skolās dēļ, ar draugiem laiku pavadīšu mazāk. Ļoti negribējās piedzīvojumu beigu.
No citas puses, skolu satikt nebaidījos, jo drīz vien bija jādodas ceļojumā uz ārzemēm... Arī mani draugi bija ieinteresēti, kur tad es došos un kādus piedzīvojumus satikšu.
Taču, kamēr neaizbraucu, es centījos maksimāli daudz laika pavadīt ar draugiem.
