Hei, hei!
Visi jau zin, ka EzziiCim ir zaļie pirkstiņi. Viss aug griezdamies. Plaukst, zied, zaļo. Bet, protams, gadās arī šaizes. Nu kā viņgad ar tomātiem. Par vēlu iesēju, un ar to arī viss beidzās. Kā beidzās? Nu tā, ka no varenajiem tomātu lakstiem saņēmu tikai vienu mazu sarkanstrīpainu tomātēnu. D***ā darbs un materiāls. Nē, nu vēl tomātu lapas superīgi noderēja mazsālītajiem gurķēniem
Šogad EzziiC bija viltīgāks. Nopirka tomātēnu sēklas speciāli balkoniem. Un savlaicīgi visu sabakāja zemītē. Pēc tam laicīgi izpiķēja pa podiņiem. Bet saulīte nebija biežs viesis. Tomēr tomātēni aizmetās. Laukā visi bija konstanti zaļi. Tad palika vēss, un tomātēni plavno pārceļoja uz palodzes. Kur arī ieguva savu krāsu. Hmm, ne tuvu to, kura bija uz paciņas. Bija jābūt sarkaniem, reāli izveidojās dzelteni. Bet izveidojās. Un ir pat ēdami
Tomēr EzziiC nolēma vairs ar tādiem niekiem nenodarboties, jo rezultāts ne tuvu neatsvēra ieguldīto darbu. Nākamgad spiedīs uz puķēm