Ir pagaajis laiks, bet es miilu tevi, ceru uz tevi, kaut cik tas stulbi nebuutu, bet miilu..
Tu esi mani padarijis par to, kas esmu pashlaik, par cilveeku, kas baidaas, baidaas buut saapinaats, izmantots. katra mana diena paiet mokaas, cerot, ka tikai aatraak diena paies. katrs mans vakars paiet asaraas.
Viss kas no tevis man palicis ir tikai teeli, teeli kurus redzu vislaik, ejot pa ielu, guljot gultaa, braucot mashiinaa, guljot, tu pat esi manos sapnjos, tas ir tik saapiigi, tu mani izeed no iekshienes, esmu palikusi ljauna pret citiem, skarba.. tu speeji salauzt mani..
Par tevi nedomaat ir tik gruuti, praktiski neiespeejami, vislaik atceros tavu smaidu, kaa pasmaidiji man pirmo reizi un dienu, kad peedeejo reizi, skatijies un smaidiji uz mani ..
Mana dziive pashlaik ir vienos melnajos tonjos, smaidiit cilveekiem un izlikties, ka viss ir labi ir tik gruuti, bet es censhos, tikai paliekot viena es izpluustu asaraas, heehh, ja tu vien shito zinaatu. Es tikai nesaprotu, tu tik viegli speeji to visu aizmirst, beigt ?? Ja vien es tev vareetu pajautaat visu to ko veelos.. manii ir tik daudz jautaajumu tev, bet zinu, ka atbildes uz vinjiem nav ..
