Nu jau kādu laiku dzīvoju ārpus dzimtenes un nereti ir nācies domāt par to, kā cilvēki izturās viens pret otru esot tālu no mājām. Pēc manas loģikas, un domāju, ka es neesmu tāda vienīgā, cilvēkiem no vienas un tās pašas valts būtu jābūt saliedētiem, priecīgiem, ka ikdienā vai kaut laiku pa laikam ir iespēja parunāt ar kādu "savējo".. Bet realitātē viss ir nedaudz savādāk..
Esot ārzemēs, ar laiku vienkārši automātiski tu sāc izvairīties no savas valts cilvēkiem.. Dzirdot uz ielas runājot tavā valodā, daudzkārt tu labāk paklusēsi vai izliksies, ka neesi konkrētās valsts pārstāvis. Arī sākot strādāt jaunā darba vietā, ne vienu reizi vien ir nācies dzirdēt, ka kāds saka, ka viņam/viņai nepatīk savas valsts pārstāvji.. Un daudzi izvairās kontaktēties ar šiem cilvēkiem. Tikai ar laiku, ikdienā redzot cilvēkus, rodas kāda komunikācija..
Tik daudz ir dzirdēts kā cilvēki ir vīlušies, nonākuši nepatīkamās situācijās pateicoties savas valsts pārstāvjiem. "Savējie" ir gatavi viens otram nažus sadzīt mugurā, ja nedod Dievs kādam ies labāk.. Cilvēki skauž viens citam, aprunā aiz katra stūra, tajā pašā laikā, skatoties tev acīs un runājot ko pavisam citu. Bet kāpēc? Nu, kas tev liek līst citu dzīvē? Kāpēc tu skaud, ja nezini kā cilvēks ir visu sasniedzis?
Šāda situācija nav nekas neierasts dzīvojot ārpus dzimtenes, nesot savas valsts vārdu pasaulē. Bet atkal jāsaka, diemžēl, ne visi cilvēki sniedz pozitīvu iespaidu par konkrēto valsti. Pieļauju, ka viens no iemesliem, kāpēc savējie izvairās no savējiem ir tieši "labā iespaida" radīšana par konkrēto tautu.
Nevar noliegt, ka dzīvojot ārzemēs, nereti labklājības līmenis ceļas un dzīvot kļūst vieglāk, nekā tas ir dzimtajā zemē. Strādājam iespējams nedaudz vairāk, ja ir tāda iespēja, nopelnam vairāk kaut strādājot par minimālo algu.. Un bieži vien tas, ka naudas ir vairāk, daudzus cilvēkus ļoti izmaina. Viņi sāk izlikties labāki, "krutāki" nekā citi.. Visiem lielās ar to, kas nopirkts, kādos ceļojumos ir bijuši.. Liek citiem domāt - nu jā, viņiem gan tur labi iet, naudas daudz. Bet pagaidi - tu strādā fabrikā, nereti pa 12 stundām dienā, pārguris ierodies mājās un tad vēl šo to pa mājām pirms vari iet gulēt un sākt visu no jauna. Jā, tu nopelni vairāk naudas nekā tad kad biji mājās, bet kāpēc izlikties, ka tas viss nākt viegli.. Ir daudz tādu cilvēku, kuri lielās ar naudu aizbraucot uz mājām, bet tajā pat laikā nestāstot cik grūti šī nauda reizēm nāk..
Ir tik daudz lietu, ko pat grūti aprakstīt.. Tas kā cilvēki izmainās naudas dēļ.. Tas kā gatavi viens otam nodarīt jebko, lai panāktu savu.. Tas kā cilvēki mēģina parādīt citiem, ka ir labāki nekā īstenībā ir.. Bet kam to? Kam vajadzīga nauda, ja tās dēļ tiek izjauktas ģimenes, draudzības.. Kāpēc skaust cita panākumus, ja tajā pašā laikā vari piespiesties un iegūt sev to ko vēlies.. Ir tik daudz kāpēc.. Zinu, ka būs cilvēki, kuriem šis te nepatiks, būs negatīvi komentāri, bet zinu arī to, ka būs daudz cilvēku, kuri sapratīs ko es centos pateikt..
Ļoti ceru, ka reiz cilvēki pamodīsies un sapratīs, kas ir svarīgākais šajā dzīvē.. Un domāju, ka tad daudzi no mums kļūs daudz laimīgāki!
