Sievas karantīnas dienasgrāmata.
Karantīnas devītā diena.
2020. gada 2. decembris.
Šodien apjaušu, ka laiks ir sācis lidot. Jau darba nedēļās vidus, un šķiet, tikai tagad esmu apradusi ar to, ka ir jāsēž mājās. Man darbs klātienē vēl nepietrūkst.
Šodien daudz pie datora nesēžu, izdaru tikai pašu svarīgāko, jo ļoti sāp acis. L Toties vairāk pievēršamies mācībām – sagatavojamies pārbaudes darbam dabas zinībās, kuru pildīsim rīt un patrenējamies rakstīt matemātikas uzdevumus.
Šodien esmu nolēmusi beidzot iziet ārā, jo ir saulains, skaists laiks (auksts gan). Sagaidām no veikala draugu ar pārtikas produktiem, un dodamies ar mazo ārā uz mežu (tiem, kas ir negatīvi tas ir ļauts 🙂 ). Kamēr mēs pa mežu – vecais ir pārņēmis virtuvi savā pārziņā – tiek gatavots sīpolklopsis.
Kad pārnākam mājās, mani sagaida – PĀRSTEIGUMS! Virtuve izskatās pēc kara lauka… AK DIEVS! Bet vismaz sīpolklopsis ir gatavs. 🙂
Pārmetu krustus un dodos palīgā visu nokopt un pēc 10 minūtēm jau atkal viss ir tīrs un patīkams. 🙂
Kam vakars turpinās ar datorspēlēm, kam ar muzicēšanu.. vēlāk atkal kāršu spēle, kamīns un dodamies gulēt.
Arlabunakti. 🙂
