Kaut kad sensenos laikos mūsmājās bija veseli divi zvēri - spilgtas personības. Nelaiķes dzejnieka sievas kaķis Patriks, kuru no viņas bija mantojusi mana mamma, un rotveilera daiļava Tince- cienījama dāma ar labām maniertēm, kura kaut kādu tur smirdīgu, neuzvedīgu runci ciest nevarēja. Kad nešķīstais lops no rīta atgriezās no savām izvirtīgajām klaidoņa gaitām, viņš durvīs parasti sastapa Tinci - un suņu lēdija katru rītu garāmejot runci apostīja un nošķaudījās, ar visu savu izskatu pauzdama neizpratni - kāpēc tas nejēdzīgais radījums mums ir vajadzīgs?