Sudraba pieclatnieks. Manas ģimenes stāsts.9

9 vai 10 gadu vecumā spēlējoties ( lai cik jocīgi nešķistu tai laikā bērni daudz laika pavadīja ārā neskatoties uz laika apstākļiem)
pie siena kaudzes atradu ko spīdīgu. Man mazam cilvēkam acis iemirdzējās. Pacēlu un ātri skrēju uz dzīvokli pie tēta. Ātri jo citi bērni arī pamanīja manu atradumu un viņi bija lielāki un daži no viņiem protams huligāni.

Ieskrēju dzīvoklī ieslēdzu koridorā gaismu un pētīju kas tas tāds īsti ir. Liels bija mans părsteigums ka tā ir nauda. Tai brīdī tētis ienāca koridorā. Nu kas tad tev tur ir? Atbildu ka nauda, laikam neīsta , bet dikti glīta.
Es nopirkšu no tevis to monētu. Došu tev latu. Aizdomājos un saku ka nē, jo ja jau esi gatavs dot naudu par kādu lietu, tad tā pilnīgi noteikti tev ir bezgala vērtīga. Dosi 5 Ls. Viņš piekrita, bet teica ka ir tikai 1 lats un pārējos atdos vēlāk.

Vel aizvien tos 4 ls nav atdevis tieši par šo sudraba pieclatnieku, bet ir devis vairāk.
Vakar biju ciemos un viņš man saka ka atceras šo gadījumu un 5latnieks noteikti nonāks manā īpašumā pēc viņa nāves. To visi zina. Sabēdājos, ka tika aizskarta šī tēma.