Pēc garas dienas pirmā doma, kas man iešāvās prātā: “Jāatpūšas, tātad jāmeklē veids, kā izklaidēties. Gribas kādu satikt, tātad jāsāk domāt ko?” Turpināju domāt, ko es visvairāk šobrīd vēlētos satikt un pirmā persona, kas man iešāvās prātā – Lāsma – meitene ar kuru esmu sācis satikties! Brīdī, kad es sāku par viņu domāt, Lāsma man atsūtīja īsziņu ar tekstu: “Čau, ko šovakar dari? Es būšu Pienā, nevēlies satikties? Ir trešdiena – jādzer vīns!”.
Pirmajā brīdī, kad es ieraudzīju vārdu “Lāsma” un “satikties”, es, vairs ilgi nedomādams, sāku jau gatavoties vakaram. “Šovakar plānā tusiņš ar Latvijas Valsts Prezidentu, bet varbūt kādā brīdī atbrīvošos 😉…”, es viņai atbildēju. Protams, ka man nekādu plānu patiesībā nebija, bet tas viņai nav jāzina. Viņa atbildēja tikai ar divdomīgu “haha”. Tomēr zinu, ka šī sarakste neatstāja viņu vienaldzīgu.
Trešdiena Pienā – lieliska atmosfēra, laba mūzika, daudz cilvēku un vīns. Un šeit ir Lāsma. Ceļā uz klubu viņai uzrakstīju: “Esi vēl Pienā? Tuvojos..” uz ko saņēmu atbildi, kas bija visai šokējoša un pavisam noteikti izmainīja šī vakara gaitu: “Esam pie bāra, esmu ar dzīvokļa biedreni, gaidām papildspēkus! 😉”
Lāsmas dzīvokļa biedrene… Tā taču bija meitene vārdā Liene, ar kuru man sen, sen vienu reizi kādā pasākumā sanāca iedzert vairāk kā nepieciešams un tieši tik pietiekami, lai mēs vakaru gribētu noslēgt kopā. Toreiz man vēl nebija naudas tādam dzīvoklim, kur bez kaunēšanās varētu vest meiteni. Tā nu mēs devāmies pie viņas mājām uz vēl kādu dzērienu. Tā toreiz bija liela kļūda, jo knapi bijām pazīstami un mūs vienoja tikai alkohola daudzums ķermenī. Šīm ātrajām izklaidēm sekoja garš un neveikls rīts gultā. Reibums bija izgājis un sarunas vairs neraisījās. Kad beidzot tiku mājās, man bija kauns par sevi, Lienei tā arī vairs neuzrakstīju un mūsu kontakts tur arī beidzās.
Līdz šim brīdim. Protams, ja viņa uzzinās, ka satiekos ar viņas dzīvokļa biedreni, viņa labus komentārus par mani nesniegs. Sēdēdams mašīnā domāju, kā lai iziet no šīs situācijas, un sāku izsvērt labāko risinājumu. Iedomājos, ka varētu uzrakstīt kādam draugam, kas varētu novērst Lienes uzmanību, lai es varētu mierīgi parunāties ar Lāsmu un savākt viņu sev. Uzzvanīju draugam, kurš katru trešdienu ir Pienā. Šī reize nebija izņēmums. Paskaidroju esošo situāciju un devu uzdevumu novērst Lienes uzmanību. Pajautāju vēl, kurš viskijs viņam garšo vislabāk un pateicu, ka parādā nepalikšu. Jau pēc brīža viņš man ziņoja par situāciju: “Atradu meiteni vārdā Liene. Iedzērām, dejojam, viņas draudzene viena pie bāra. Rīkojies!” Labākā ziņa, ko jebkad kāds draugs man uzrakstījis!
Ieiedams Pienā es uzreiz devos uz Lāsmas pusi. Lieni tiešām nekur tuvumā nemanīju. Lāsma mani sagaidīja ar kaislīgu skūpstu. Nez vai noilgojusies pēc manis, vai pie vainas tas, ka mani draugi viņu atstājuši novārtā un bez uzmanības. Mans plāns bija šāds – pāris vārdi ar Lāsmu, viņa pabeidz dzērienu un dodamies kaut kur tālāk. Manā prātā šis “tālāk” bija mana gulta. Tik tiešām viņa piekrita doties, teica vien, ka ātri atvadīsies no draudzenes un dosies. Lai netiktu pamanīts, es teicu, ka jau došos iesildīt mašīnu. Kā drošības garantu paņēmu viņas jaciņu un somiņu, tātad viņa noteikti nepazudīs.
Devos uz mašīnu un priecājos par lielisko plānu. Piebraucu tuvāk ieejai, priekšā iekāpa Lāsma. Te pēkšņi atvērās mašīnas aizmugurējās durvis un iekšā iekāpa Liene ar manu draugu. Kritu nelielā panikā, nesapratu kā lai tiek ārā no šīs situācijas. Sēdēju un skatījos atpakaļskata spogulī, taču izskatījās, ka Lienei bija ļoti jautri. Sāka likties, ka viņa mani pat neatpazīst, kas mazliet laboja visu situāciju. Šajā brīdī es sapratu, ka man vēl ir cerības, tikai jātiek vaļā no jautrās kompānijas aizmugurējā sēdeklī.
Kā man atspēlējās visa šī situācija? - Stāsta nobeigumu lasi manā blogā https://mistersx.com/kad-pagatnes-greki-tev-atspelejas/
