Sveiki. dārgie spocēni, šodien es jums pastāstīšu mana tēva stāstu, kurš tika noslēpts no daudziem pasaules lietotājiem....
Sāksim ar to, ka 90-to beigās vai 2000-to gadu sākumā bija saruna par Černobiļas zonas tīrīšanu... Pa naktii daudzas personas, jeb bijušos Latvijas armijā dienējošos cilvēkus izsūtija uz Černobiļu, Ukrainu, lai iztīrītu Černobiļas zonu. Uzreiz saku, ka mans tēvs skaitās kā nācijas nodevējs, jo viņš izbēga no tā vilciena. Tātad apmēram tajā vietā, kad jau piebrauca pie Ukrainas, bija pauze kaut kāda stacijā. Tēvs stāstīja, ka gar visu vilcienu staigāja armijas cilvēki un bija neiespējami izbēgt. Bet viņa draugs, sauksim viņu par Uldi, palīdzēja viņam, jautāsiet kā? Ļoti elementāri. Viņš novērsa apsargu uzmanību ar ļoti dīvainām rīcībām, precīzāk sakot, viņš notēloja lēkmi, pa to laiku, kamēr Uldis novērsa uzmanību, mans tēvs izbēga un kaut kādā brīnumainā veidā nonāca Latvijā, Rīgā.. Mans tēvs kādu laiku bija mierīgs, bet pēc mēneša viņš uzzināja, ka visi, kas bija vilcienā, ir miruši, jo tajā laikā radiācija vēl nebija tā izzudusi un bija iespēja saslimt ar visa veida slimībām... Pēc tam manu tēvu meklēja, bet, kā cittreiz gadās, viņu neatrada, un viņu pavēstija par mirušu, pazudušu... Tālāk īsti jums nestāstīšu, jo, iespējams, šis raksts nonāks kaut kur tālāk un var būt ziepes. Lūgums moderatoriem, administratoriem neiesniegt manu IP addresi, jo var sanākt sūdi.... Labi šis būs viss.