Hei, spoki! 
Lai saka, ko grib, bet šodiena vienmēr iesākas vakardienā. Un lūk, vakar, kad nācām no izrādes nacionālajā, lielām, mīkstām pārslām Rīgu bija ietinis sniegs. Tā vien gribējās nevis sēsties mašīnā, bet lēnītēm ļauties burvīgās pasakas valdzinājumam...
Un ko saredz mazā eZZiiC acs, pavērusies vēlā rītā? Tā saredz vissbaltāko pasaku aiz loga. Un sirsniņa piepildās ar gaišu, baltu un tik netverami smaržojošu prieku. Uz fikso ķepiņu iekodis brokastis, eZZiiC kā katapulta iešaujas sniegotajā ārpasaules kupolā.
Sapnim nu duravas vaļā...
