Pagājis jau gads kā viņi visi trīs mani ir izmanījuši . Tik nejauša iepazīšanās. Tik nejaušas pirmās sarunas. Pirmas , bijs mans pusis , viņš mani pamatīgi sāpināja un nokrāpa. Viņa labākais draugs kļūva par mani draugu labāko. Es viņu uzskatīju pat savu brālīti. Un tad uzradās trešais. Jau septiņus mēnešus esmu ar viņu . Pirmie pieci bija lamīgi , bet tagad ? Es nezinu . Esmu ar brālīti kontaktu pārtraukusi . Man pret vinju nrbija nekādu jūtu . Vienīgais kuru es mīlēju bija otrais. Bet tagad? Man irckādas jūtas ar pret brālīti . Da fuckk .. man nav ar ko parunāt. Es nevēlos sāpināt otro . Esmu strupceļā. Kāpēc arcmani tā notiek ? Es jel kad būšu laimīga. Visus šo gadus tik sāpes un vilšanās . Uhggh...
Tev patiks šie raksti
