Man ir 16 gadi...Pirms nedēļas es atgriezos skolā es skolā nebiju aptuveni 3 mēnešus... Šīs s 3 mēnešus es pavadīju kāda psihiatriskajā klīnikā... Man nav nekādu psihisku traucējumu.. Bet. Es negribu dzīvot.. vismaz ne tā kā šobrīd.. psihiatriskajā klīnikā nonācu jo es biju stulba. Izšķīros ar savu puisi un nodzēros.. katru dienu buhāju. Viņš teica lai es tā nedaru bet es neklausīju. Viņš mani brīdināja ka tas viss slikti beigsies es neklausīju.Es uzskatīju kā kāda gan nozīme tam ko es daru. Mēs taču tāpat neesam kopā... šodien viņš man uzrakstīja,es biju šokā jo skolā viņš mani nemaz neredz.. viņš man atvainojās par to ka mani atšuva bet ko gan tas maina tagat? Neko!! Es negribu atgriezties skolā.. man ir sāpīgi redzēt to ka viņš staigā itka nekas starp mums nebūtu bijis... es nevēlos nevienu redzēt.. es nevēlos ne ar vienu sarunāties. Vienīgais veids kā aizmirst par visu ir narkotikas alkohols un cigaretes.. es esmu "narkomāne" es 13 gados pamēģināju uzpīpēt marihuānu.. nevajadzēja man tā darīt. Es vienkārši gribēju būt kruta. Lai mani neviens neapsmietu. Par to ka esmu gļēa un stulba jo atsakos to darīt... tagat es lietojumprogrammas ectasy,amfetamīnu,marihuānu. Pagaidām man tas problēmas nerada bet tas brīdis pienāks...Pienāks tas brīdis kad es vairs nevarēšu izturēt bez tā visa... un tad jau ellei vārti būs vaļā.man pat negribas neko mainīt man gribas darīt visu lai tikai sabeigtu savu organismu...es ... es visus sapinu labāk jau lai neviens man netuvojas... turas pa gabalu...😞😞
Tev patiks šie raksti
