No laika gala cik atceros es esmu apsēsta ar bildēm.Poloroīdiem, filmiņām,digitālajām... Man patīk kā iemūžināts laiks un vieta.
Es paskatos savā istabā un tur ir šīs bildes,momenti. Brīži kuri eksistēja un pazuda.
Atmiņas un brīži, tik savarīgas lietas mūsu dzīvē. Skatoties mammas bildes es redzu citas atmiņas un notikumus no laika, kad viņa bija jauna. Citi notikumi,cits laiks,citi cilveki. Vel viena pasaule kura eksistēja, bet tagad vairs nav. Bet tev ir pierādījumi, pierādījumi ka tas notika, ka tā tiešām bija!
Dzīvība. Laiks. Notikumi. Tas viss ir redzams bildēs. Tu vari redzēt sevi tikko piedzimušu vai uzsākot skolu. Visi jaukie un skaistie brīži ir iemūžināti šajās bildēs! Tapēc man liekas, ka bildes ir tik svarīgas. Tu vari bildi iztēloties, bet vari arī viekārši pielikt mazo kastīti pie galvas un uzņemt bildi, atgriezties pagātnē. Pagātnē un tajā vietā. Laikā kas bija slikts priekš tevis vai arī labs. Lai vai kā tavas bēdas vai prieks eksistē šajās bildēs!
Pēc laika visas lietas mainīsies. Tu neatcerēsies notikumus,aizmirsīsi kā pats izskatījies, citi aizmirsīs tevi. Bet šīs bildes paliks. Laiks,vieta,cilvēki, prieks,bēdas. Tas nezūdoši paliks.
Paldies, ka izlasīji un ceru, ka patika! :)
- BK-
