Tātad nesen atcerējos kā ar draugu devāmies pāri robežai meklēt laimi ārpus Latvijas, bet sapratām ka nekur nav tik labi kā mājās un 14 gados ar 5lvl kabatā tu tālu netiksi!!!
Pazudušais Ceļojums ir stāsts par to kā es un viens mans kursa biedrs draugs Devāmies pastaigā pāri robežai, mūsu ieplānotais galamērķis atšķīrās, Mans galapunkts bija vācija, viņa galapunkts Nīderlande, atļaušos piebilst ka mēs netikām pat līdz šauļiem, iespējams tas ir pat labi, jo ar tik ļoti ierobežotām finansēm un drēbēm Mēs jau pēc trīs dienām būtu atrasti nosaluši kādā lietuvas lielceļa malā. Piebildīšu to ka tas notika diezgan sen un es rakstu pēc atmiņas, ja es pareizi atceros tas notika 2012. Gada rudenī un samērā impulsīvi. Es sēdēju mājās un skatijos Tv. te pēkšņi man iezvanijās telefons zvanītājs bija pazīstams. Telefona klausuli pacēlu bez sirdsapziņas pārmetumiem kam es ko varētu būt izdarijis.
Ceļabiedrs sāka sarunu. - Čau pi*pi ko dari?
Uz ko es atbildēju Pašol na*uj lops skatos Tv.
Viņš uzdeva jautājumu vai man vēljoprojām ir tā slimā doma bēgt no valsts?
Es atbildēju jā tā nekur nav zudusi šī mana ģeniālā doma, (Patiesībā viņa mani plosa no iekšpuses vēl tagad).
Hmm viņš uzsāka teikumu "Tad krāmē ceļasomu, paņem šmotkas ūdeni un kautko iehavāt. Pēc pusstundas Pis*m prom."
Tajā momentā es biju šokēts šis uz 60% paraugbērns bija gatavs rīkoties spontāni un pakļauties kautkam tik stulbam, kā valsts pamešana bez dokumentiem, un bez jebkādas ziņas tiem cilvēkiem kuri uztraucās. (vismaz tobrīd man tā šķita).
Tiklīdz mēs izgājām no pagasta robežas tālākos 3-5 km. viņš runāja pa telefonu, stāstija visus mūsu plānus u.t.t.
Mēs izgājām no latvijas teritorijas, Lietuva es iesaucos pārkāpjot robežu kā te smird. Piegājām pie naudas apmaiņas punkta un samainijām piecus latus litos, ja pareizi atceros mums izdeva 23litus.
Mēs bijām priecīgi jo bijām pārgājuši robežu bez problēmām, jo mēs bijām prom no latvijas teritorijas. sākās mūsu garais ceļojums, mēs gājām uz priekšu apstādamies vienā pieturā, uzpīpēdami kautko stiprāku un izvilktdami ūdens pudeli un kūpinātu gaļu. Sapratu to ka tu ej uz priekšu sapīpējies tu iedziļinies visā tajā ko tu jau zini. Un tev liekās smieklīgi lietuviski uzraksti uz smagajām automašīnām, tāpatām kā centība izprast autoreģistrācijas nummuru nozīmi.
tad lētās marihuānas iedarbība beidzās un es smējos par to kādas huiņas esmu runājis, stāstijis tās iedarbības laikā (Sviests).
Man ļoti sāka sāpēt kājas un mēs apsēdāmies nākamajā pieturā kuras nosakukumu neatceros, bet atceros to ka pēc mūsu vizītes pieturas sienu rotāja divi trekniem burtiem rakstīti vārdi ''Roko un Devo'' apakšā atstājām datumu. Devāmies tālāk. Bļ*ģ es iesaucos man zvana mutere. izdomāju ka labāk būs necelt klausuli iemetu telefonu bikšu kabatā, tas nepalīdzēja jo tur jutu ka telefons uzvedās kā sabojājies vibrators. Un es pacēlu klausuli.
Sākās mana saruna ar māti, tā sākās samērā mierīgi.
Māte jautāja - Kur tu esi?
Atbildēju īsi .- Lietuvā.
Pretī saņēmu jautājumu,- Tu pasi paņēmi?
Godīgi atbildēju.- Nē, un pavirziju telefonu apmēram 15 cm. tālāk no auss, tas tāpatām nebija šķērslis lai dzirdētu katru vārdu. Tālākā saruna sekoja apmēram tā - Tev bļ*ģ ir 15 minūtes lai tu būtu mājās sīkais muļķi, man visi mati dēļ tevīm drīz sirmi paliks.
Pirmā doma kad beidzās saruna Man tūlīt būs piz*ets. Pēcāk sapratām ka jāmauc atpakaļ uz latviju, bet kā mums ir 20liti un bļ*ģ 2 cilvēki ar divām pilnām lielajām somām. Dir*ā ir es iesaucos. Vot Vot ceļabiedrs apstiprināja, devāmies uz priekšu jo Bija kautkur jāliek valūta. Bļaģ tūlīt kautkur te pat ir jābūt statoilam mēs konstatējām pēc zīmes statoil 2km. Gājām uz statoilu cerībā ka tur būs kāds cilvēks kas dosies uz latvijas pusi un cerībā ka iedzersim siltu kafiju un Nopirksim cigaretes.
Tā knapi aizvilkušies līdz statoilam konstatējām ka piepildijušās abas mūsu vēlēšanās. tur atradām mašīnu ar Latvijas numuriem un es nopirku cigaretes. sāku liet kafiju krūzītē Ceļa biedrs ielidoja statoilā un iesaucās pisa*m uz latviju, mūs aizvedīs. Raujot kafijas krūzīti ārā no automāta applaucēju roku, un skrēju ārā no veikala (samaksājis par precēm)
Apmēram pulkstens 04:00 bijām atpakaļ mūsu ciematā uzpīpējām un devāmies mājās.
Visu ceļu uztraucos ka dabūšu pa seju, bet viss beidzās mierīgi aizgāju mājās pastāstiju par ceļojumu un gāju gulēt.
