Trešdienas rīts. Gatavojos pārgājienam. Nu, mēs ar dažām skolotājām ejam uz dažādām ūdens tilpnēm, ezeriem, avotiem, purviem, grāviem, upēm, u.t.t ... mēs izejam kautkādos 9:42 . Mēs kādulaiciņu ejam un Markuss un Raivo sāk stāstīt: "Tur tāda vieta kur var ielīst un paskatīties kā dīķis tek. Tur tālāk ir tas griežamais kas vairs nestrādā. Bet tuvāk tur ir tāda ūdens straume." Tad mēs jau esam nogājuši kādu gabaliņu un bridam pa dubļiem. Tad skolotāja Anete sāk runāt ar citiem... "Es domāju, ka šis varētu būt viens no labākajiem pārgājieniem." Savkārt es pie sevis nomurminu: "Jā kā tad...viens no dubļainākajiem..." Mēs kādu laiku atpūšamies kaut kādā vietiņā, kur tas viss galds un soli atrodas dīķa krastā. Skolotāja kaut kur aiziet un liek mums palikt uz tās vietas. Tad Markuss ierunājas: "Viņa iet pīpēt. Katra skolotāja taču pīpē." Es atbildu: "Nu, es gan nezinu vai Iveta pīpē..." Tālāk, kad mēs paēdam, mēs ejam tālāk. Man ir tie Crocs, un sākumā man ir ērti. Bet tad visiem jājiet pāri tādam strautiņam, un tad visi kāpj, bet es nevaru, jo man ir tās kurpes kas uzreiz paliek slapjas. Tad skolotāja Anete neizdomā padoties uz mani un liek man iet kokaino ceļu. Visu laiku man jājiet pāri visiem tiem kokiem, kas nogāzušies, un dažādiem žagariem. Nu, tad viena no viņiem kas pārgāja pāri, atnāk pie manis. Agnese man pajautā: "Cik kilometru diezgan mēs esam nogājuši?" Tad pēc kāda laika skolotāja Anete saka: " Mēs esam nogājuši 4 kilometrus pusotrāstundā. Diezgan daudz mēs esam nogājuši!" Tad mēs ejam uz kabiles centru. Tātad...beigās ejam uz estrādi, atkal paēdam un ejam mājās. Beigas. 
:D
