Mēs šajā strauji mainīgajā un ar dažādiem gadžetiem bagātajā laikā esam sākuši meklēt maksimāli īsos un vieglos ceļus uz laimi! Mašīnas mūsu vietās dara pat visneiedomājamākos sadzīves darbus, mūsu attiecības risina psihologi, par mūsu veselību atbild ekstrasensi, mūsu nākotni nosaka gaišreģi! Kur esam mēs paši? Mēs tik ļoti aizraujamies ar savas dzīves noformēšanu, ka pazaudējam būtību – mīlestību, uzticību, piepūli un pacietību! Mēs vairs neticam labajā, mēs esam aizmirsuši piedalīties tā veidošanā. Mēs ticam tikai ērtajā, vieglajā un baudāmajā, tā zaudējot visbūtiskāko, kas mums ir, - patieso dzīves garšu!
Bet kā teicis amerikāņu psihiatrs Morgans Skots Peks: „Dzīve ir grūta. Jo ātrāk mēs to sapratīsim, jo vieglāk būs dzīvot! Vairums ļaužu līdz galam neizprot šo patiesību, ka dzīve ir grūta. Tā vietā viņi nemitīgi, uzkrītoši vai paklusām gaužas par to, kāda gan neģēlība ir viņu problēmas, dzīves nasta un grūtības. It kā dzīve vispār būtu viegla, it kā tai vajadzētu būt vieglai. Dzīve ir problēmu virkne. Vai mēs gribam par tām gausties vai pārvarēt tās? Tieši saskaršanās ar problēmām un to risināšana ir process, kurā slēpjas dzīves jēga. Tikai saskaroties ar problēmām, mēs pieņemamies prātā un aug mūsu gars. Ja vēlamies rosināt cilvēka garīgo izaugsmi, mēs izaicinām un veicinām viņa spējas risināt problēmas. Tieksme izvairīties no problēmām un to radītajām emocionālajām ciešanām ir pamatā visām cilvēku garīgajām saslimšanām. Vienīgais veids, kā pārdzīvot problēmu radītās sāpes, ir - veiksmīgi atrisināt savas problēmas. Šajā procesā mēs mācāmies un augam. Miljoniem cilvēku iznieko milzīgu enerģiju, izmisīgi un veltīgi cenšoties savas dzīves realitāti pielāgot mīta nerealitātei.”
Dažbrīd mēs vēl ticam, ka vajadzīgā literatūra vēl nav atrasta, īstais rituāls apgūts, bet zinošais cilvēks jeb guru vēl nav satikts. Mēs ticam, ka līdzko tas viss „nokomplektēsies”, laime būs rokās! Un tā arī nesākam dzīvot „ne šeit, ne tagad”!
Mēs vēlamies mainīt savu realitāti, jo viss tas, kas ir ap mums, mums nepatīk, mūs neapmierina! Mēs projicējam sev citu realitāti: partneri ar tumšākiem matiem un sportiskāku ķermeni, darbu ar mazāku slodzi, bet lielāku algu, daudzus materiālos labumus un nepiespiestu un vieglu dzīvi! Mēs esam gatavi tikai baudām.
Cik daudzi no mums plāno attīstīties, pilnveidot savu atbildību, dāsnumu, nesavtību? Mēs gribat dzīvot viegli un bezbēdīgi, bet tas reti iekļauj sevī pilnveidošanās iespējas!
Kurš no mums lūdz par otru, par kādu sev tālu vai pat ļoti svešu, bet bezcerīgu cilvēku? Mēs parasti vēlamies, lai mums pašiem un mūsu vistuvākajiem cilvēkiem ietu gludi, - mēs gribam neuztraukties un it kā lūdzam debesīs aizbildniecību savam mieram! Tad mēs lūdzam arī ko papildus, - kādas sarkanas kurpes un sarkanu auto, ja esam meitenes, vai melnu mašīnu un azartisku dzīvi, ja esam puiši! Tā ir vieglāk, pasapņot un gaidīt, kā tas risināsies!
Mēs zinām, ka problēmas un grūtības arī ir šī dzīves sastāvdaļa, bet neapzināti vēlam tos piedzīvot jebkuram citam, bet tikai ne mums. Bet tieši daudzās vēlmes, nepiepildītās ilūzijas un neprasme orientētries dzīves būtiskākajās sastāvdaļās rada mūsu nelaimīguma, neveiksmīguma un bezcerības sajūtas! Tas ir apburtais loks! Bet tā ir arī viena no likumsakarībām, no kuras būtu jāsāk pārmaiņas sevī!
Resursi mūsu attīstībai jau ir ap mums. Pat sarežģītas attiecības ģimenē spēj mūs padarīt labākus vai ļaunākus. Konflikti darbā norāda mūsu nekompetences. Neprasme nonākt līdz rezultātam izceļ savu un apkārtējo cilvēku potenciālu.
Mūsu dzīve tiešām notiek mūsu galvās.
Ja mēs pieņemam, ka mūs ietekmē viss, vai mums nebūtu jākļūst uzmanīgākiem pret katru sīkumu, kuru darām? Vajag ieslēgt savu apziņu un sākt dzīvi un lietas baudīt tieši tajā dzīves punktā, kurā atrodamies. Tas dos iespēju uzņemties atbildību ne tikai par sevi, bet arī pār citiem, tas dos mums vēlmi atvieglināt apkārtējo ikdienu un būt pateicīgiem par to, ka kāds palīdzošu roku sniedz arī mums!
Kas notiek ar katru no mums šajā pasaulē? Vēlēties un lūgt māk tikai ļoti nedaudzi.
Mūsu vēlmes tiešām mēdz izpildīties, bet, ja būsim uzmanīgāki pret apstākļiem, kuros tas notiek, pamanīsim, ka katrai mūsu vēlmei ir cena, kas izpaužas apstākļos, sarežģījumos un nosacījumos, ar kurām katra no lietām mūsu dzīvē spēj piepildīties.
Mums jābūt redzošiem un uzmanīgiem pret to, kas ir tas, ko gribam nojaukt, un vai vispār ir kas tāds, ko vēlamies celt! Mēs veidojam katrs savu dzīvi, izejot no savas personības dziļuma vai sekluma! Katram ir sava galva uz pleciem nesama...
