Par netaisnību mums apkārt.8

Sveiki dārgie spoki, īpašs sveiciens maniem lasītājiem.
Sen neesmu neko rakstījusi, bet šoreiz vēlējos padalīties ar patiesu stāstu, ko pati savām acīm novēroju.
Ceru, ka tas liks arī jums aizdomāties par apkārt notiekošo.
***
Bērnībā augu laukos, atdzīšu- bija grūti, jo mani vecāki nekad nav bijuši paši turīgākie.
Vasarās nācās daudz strādāt, bet tas, ka vasaru nomainīja rudens nemainīja faktu, ka savs darbs ir jāpadara.
Iespējams, es nenoveletu citiem izdzīvot šo manas dzīves daļu, bet tieši smagais darbs parādīja mani par cilvēku, kas esmu tagad, tāpēc esmu pateicīga par visu piedzīvoto.
Pamatā stāsts nebūs par mani, bet par mazu meitenīti un vecāku prioritātēm.
Man augot gāja gadi un īsti nespēju sev atrast vietu.
Mēģināju dažādas pilsētas un vietas, bet beigās tomēr gribējās atpakaļ uz laukiem...
Vasaras sākumā parvacos uz nelielu ciematu netālu no Krievijas robežas.
Kā jau visos ciematos- visi zin visu par visiem.
Man patika viss, izņemot cilvēkus, kas bija man apkārt.
Gāja dienas, nedēļas, mēnesi, nekas nemainījās.
Apstākļu sakritība iegrozijās tā, ka man bija jaapciemo mazā pamatskola, kas atradās šī ciemata pašā sirdī.
Man tur patika- skaistas telpas, remotni, bērniem piemērota vide.
BET, sēžot gaitenī novēroju ko pavisam sirdi plosošu.
Pirmās klases audzinātāja, likusi sadoties visiem bērniņiem rokās, veda tos uz ēdnīcu brokastīs.
Kad manam skatam pazuda priecigais bērnu bars no klasītes iznāca maza meitenīte ar lācīti rokās, apsēdās netālu no manis un piedāvāja kopā paspēlēties, es laipni vien atteicu, ka nevaru, jo pašai mantu man nav.
Meitene man pasniedza savu vienīgo rotaļlietu un smaidot teica "es varu padalīties".
Kamēr sēdēju ar viņu uz grīdas un spēlējos meitenītei ierūcās vēders (labi, ka man bija līdzi jogurts un augļi, nēsāju parasti tos līdzi, ja nepaspēju uz pustdienam darba laikā).
Es viņai, protams, atdevu jogutru un visu maisiņu ar augļiem, viņa paēda, apskava mani un ar smaidu sejā aizskrēja atpakaļ uz savu klasi, gaidīt stundas sākumu.
Mani šausmīgi aizķēra fakts, ka tik maziņš cilvēciņš, kam nekā nav, bija ar mieru man uzticēt savu vislielāko dārgumu, pat nepazīstot.
Nākamajā dienā es uzzināju vairāk par šo meitenīti- viņa dzīvo ar vecākiem un vecmāmiņu. Viņas vecmammai ir vēzis, bet vecāki ir alkaholiki.
Paveicies, ka pustdienas apmaksā valsts, bet brokastis esot izvēles edienreize skolā.
Aizdomājos par viņu un sapratu- ja vecāki dzer, tad diez vai brokastis viņai vispār pasniedz. Šaubos, ka vecmamma ir spējīga jau vairs no gultas izkāpt.
Netaisiba sākās te- viņas tēvs ieejot veikalā manā priekšā izterē 40€ cigaretēm un alkaholam. (Brokastu deva mēnesi skolā izmaksā ap 10€)
Tad nu lūk- kur ir taisnība un "bērnu mīlestība" ko visi tā reklamē?
Es centos runāt ar meitenītes vecākiem, lai
gan mani vienmēr rupji "atsuva". Tur nodzīvoju vēl divus mēnešus pirms tie paši dzērāji mani apkaunoja un apmeloja visu priekšā. Nolēmu pārvākties.
Labi, ka laicīgi saņēmu algu- devos uz skolu apmaksāt mazajai dveselitei līdz gada beigām brokastis, lugdama lai vecākiem to nesaka.
Stāsts ir sakrbs, bet patiess.
Lasot šāda veida stāstus ne reizi nebiju domājusi, ka kas tāds tiešām var notikt un še tev- tas notika ar mani...
Es nesaku, ka tā būtu jārīkojas visiem, bet ja ir iespēja- kāpēc gan nepalīdzēt?
Mazā jau nav vainīga pie saviem dzīves apstākļiem, bet kaut kur dziļi sirdi tomēr glabā vārdus "mana mamma ir vislabākā".
Šo publicēju, lai mēs visi padomātu- gan tie kas jau ir vecāki, gan tie kas vēl tikai būs.
Ir grūti audzināt mazu cilvēciņu un vēl grūtāk ir darīt to pareizi.
Nebūsim vienaldzīgi un ja savādāk nevar, tad darīsim visu lai kaut mūsu bērniem būtu labi. Iespējams, reiz es nebūšu pati labākā māte, bet ja vajadzēs plēsīšos kaut pa trīs darbiem, lai bērns aug pietiekami labā vidē.
Pamatā mums visiem ir jāatceras- bērnam nevajag dārgas drēbes un tehniku- viņam vajag mīlestību, rūpes, uzmanību, jumtu virs galvas, ēdienu un apģērbu.
Jābeidz aprobežoties ar "stilīgs" vai "nestiligs", jo ja jūs varat sagādāt vairāk kā jebkad būs nepieciešams- palīdziet tiem, kas par sevi paši parūpēties nevar!
Pasaulē ir daudz netaisnības..
Paldies, ja lasījāt.
Veiksmīgu jums visiem atlikušo dienas daļu!