Mēs cilvēki esam dažreiz ļoti riebīgi, paši to neredzot un nesaprotot!! Daudz reizes mēs stridamies ar sev mīļiem cilvēkiem, un domājām kad mēs vainīgi neesam. Dažas meitenes skatās zēnus pēc izskata, tā pat to dara arī zēni, bet vai tad kāda nozīmē ir tam kāda krāsa mati viņam, kāda krāsa acis, cik liels vai maziņš deguns? Ne tas nav svarīgākais, svarīgi ir tas vai mēs mīlam to cilvēku, un attālums nav šķērslis, vai arī jums svarīgi ko domā jūsu draugi? Es pēc dzīves pieredzes saku kad nevajag darīt to ko saka citi, darāt to ko gribat jūs!! Jūs paši nevis, jūsu vecāki, vai draugi! Un mīlat tos kuri jums ir blakām. Dažreiz es nevaru noskatīties uz bezpajumtniekiem, jo mēs viņus uzskatām pa necilvēkiem, bet daži no viņiem varbūt beidza universitāti, un gudrāki nekā mēs? Kas zin kāpēc viņi ir uz ielas! Bet pats galvenais nelaižat vaļā tos kurus jūs mīlat, un lai arī ko teiktu draugi vai vecāki ja tu mīli viņu tad lai arī kas traucētu zini, tiksiet tam pāri tikai kopā! Padomājat pirms sakāt vecākiem nebaz savu degunu kur nevajag. Padomājat pirms, paskat kādam kad neesi mana gaume un liec miera. Padomājat pirms ej un smejies pa bezpajumtniekiem! Dzīvē ir viena, un tu nezini kad viņa var beigties priekš tevis viņa! :-)
Padomājiet ir pareizi,
daudz stila kļūdu;
ja liktu man mīnusu,
diena gaišāka būtu!