Oktobra pārdomas0

No kokiem birst lapas, lietains laiks un galvā ir drūmas domas. Viena no tām ir - manas attiecības ar jūrnieku. Mēs sākam tikties gadu atpakaļ, tie bija vēl laiki, kad man bija rozā briļļu periods. Tas bija tas laiks, kad es sev ļoti gribēju jūrnieku un tā nu sev viņu ieguvu pavisam negaidīti - braucot autobusā. Autobusā bija pilns ar cilvēkiem un vienīgi man blakus bija palikusi brīva vieta, kuru aizņēma izskatīgs vīrietis formā. Es domāju - vai tas ir policists, apsargs, pilots, bet, ka viņš ir jūrnieks pat prātā neienāca! Pēc neilga laika viņš mani uzrunāja un pajautāja:”Kuģi peld vai iet?” Es atbildēju, ka peld. Viņš mani izlaboja un pateica, ka tie iet. Tā nu sākām runāt! Tad satikāmies un uzsākām mūsu attiecības. Viņam studijas, man studijas, it kā viss labi, vēl rozā briļļu periods un tauriņi vēderā, laimīga, ka atradu puisi formā...bet kādu dienu, man pārgāja tā dzirkstele, tā laime par to, ka atradu sev vīrieti formā. Mani sāka interesēt cilvēcība un mīļums, izrādās, ka viņam tas viss piemīt - rūpes, mīlestība, gādība, audzinātība, bet trūkst viena lieta - kopīgi pavadīts laiks. Pēc 6 mēnešu kopā būšanas, kaut arī mēs tikāmies ik pa reizei nedēļā, viņš devās reisā uz 3 mēnešiem. Es to ļoti pārdzīvoju un nespēju sevi saņemt rokās - gāju pa ielu un raudāju, universitātē bezjēdzīgi atsēdēju lekcijas, jo nespēju koncentrēties. Es nezināju kas un kā būs tālāk - vai mēs satuvināsimies, vai attālināsimies. Mēs sarakstījāmies katru 2 vai 3 dienu, citreiz 3 dienas pēc kārtas, līdzko viņam bija zona - sazvanījāmies. Tad mēs sapratām, ka nevaram bez viens otra un mēs satuvinājāmies, mūsu attiecības palika ciešākas. Atnākot no reisa, viņš man uzdāvināja ziedus un no Francijas smaržas - sajūta, kad atkal var piespiesties cieši klāt mīļotajam ir neaprakstāma! Tā nu viņš ir jau 2 mēnešus Latvijā un studē, bet es jūtos vienalga vientuļa, kaut arī tiekamies tagad biežāk nekā iepriekš. Apziņa, ka viņš ir jūrnieks un apziņa, ka es pie tā pieradīšu mani nepamet. Nākamais reiss viņam būs uz 6 mēnešiem, bet es jūtos jau tā, it kā viņš būtu reisā. Bet, es , jebkurā gadījumā, atbalstu manu jūrnieku un palīdzu viņam sasniegt savu sapni! Jo tomēr es varu būt lepna, ka man ir tik vīrišķīgs un mīlošs vīrietis, kurš zina, kas ir klase! 😊