Reiz gaidīju savu sievu lidostā Rīga, kura lidoja mājās no Itālijas. Lidmašīna stipri kavējās, jau vismaz par 3 h, un pamazām es sāku dusmās vārīties. Blakus tikpat dusmīgs vēlviens vīrietis, pēc skata tāds intelektuāla paskata- brilles, uzvalkā ar koferi... Pēc brītiņa pienāk man klāt, viss tāds norūpējies un lūdz pieskatīt viņa koferi uz pāris minūtēm, kamēr viņš palaiž brīvībā Villiju. Nu vīrietis pēc paskata tāds nevainīgs, ņēmu un piekritu. Paiet pusstunda, stunda...pusotra, palieku pavisam dusmīgs, nepietiek, ka sievas reiss kavējas, vēl šis. Beigu beigās neizturu, aiznesu lidostas darbiniekam. Viņš aicina mani nākt līdzi uz kādu telpu, un sākam noformēt koferi- protokols, mana pase un stāsts par to, kā viss notika. Nu lūk, esam nonākuši līdz kofera saturam. Atveram vaļā....
