Notikums kādā spocīgā mājā3

Šis stāsts ir paties un reāls! Es nekad to neaizmirsīšu!
Es ar saviem 4 draugiem palikām pie manas vienas labas pazīstamās! Kad aizgājām gulēt bija 2 naktī! Tad mēs pamodāmies no dīvainām skaņām kas valdīja mājas bēniņos! Mēs samīzāmies, jo skanēja tā itkā kāds kautko skrāpētu un plēstu! Tad pēc lakka tā skaņa beidzās! No rīta mēs to pastāstījalm manai pazīstamai un viņa pateica ka neko tādu nav dzirdējusi kopš dzīvo te! Tākā viņa te dzīvo jau 12 gadus nekas nav noticies , vina tikaipateica ka viņas māsa ir nomirusi pie bēniņiem pirms 4 gadiem! Ko dakteri ir konstatējuši kā nejaušā nāve, jeb kā tur bija! Tad mēs nolēmām uzināt vairāk pa tiem bēniņiem un pēc nedēļas atgtiezmies lai tiktu skaidrībā, kas notiek bēniņos?
Pienāca pulkstens 2:45 un atkal sākās tās skaņas, bet šoreiz skaļāk! Mēs devāmies uz to vietu lai uzinātu kas tur notiek! Uzgājuši augšā ataisījām bēniņa durvis un skaņas apklusa! Mēs nobijāmiEs! Mēs ieslēdzām lukturus takā tur nebija caismas un gājām skatīties! Durvis bija saskrāpētas un sienas! Visur bija kastes kuras mēs pētījām! Tur mēs atradām kautkādas bildes kur bija pazīstamā un kautkāda meitene maza! Laikam tā bija tā māsa! Kad mēs sākām pētīt atkal citas kastes pēkšņi visiem augsti palika un tad mēs saskrējām kopā un sapratām ka tur nav droši tamdēļ mēs gājām ārā! Bet kautkas neļāva iet mums prom! Mēs vienkārši pagrezāmies un devāmies uz kādu stūri! Bija tāda sajūta kad mūs vienkārši vada! Mēs nevarējām pretoties un tamdēļ aizvērām acis! Mums bija nežēlīgi augsti! Es pat nevēlos tālāk stāstīt bet nāksies! Kd mēs bijām pie stūra tur stāvēja melna kaste ar aclēgu! Mēs tvērām negribīgi un tur stāvēja kāda dienasgrāmata un bildes! Dienasgrāmatā bija rakstīt: Mazā prlīte! Kas rakstīja šo dienasgrāmatu! Tad mēs nolēmām to palasīt un mēs atšķīrām pēdējo rakstu kur vienā vietā bija rakstīts: Mana dienasgrāmata, šodien es jutos slikti un man liekas ka ir temperatūra! Es jūtu kā man nāk gals, jo katru nakti dzirdu kādas dīvainas balsis kas runā ar mani! Vi as man saka ka mans gals būs drīz! Es nesoēju vairs mocīties! Mana māsa man ir viss labākā un es negribu viņu zaudēt, tamdēļ sargāšu viņu! Un lai to izdarītu man nācās iet uz bēniņiem kas katru dienu mani sauc!
Kad izlasījām šo rakstu no dienasgrāmatas iskrita lāda bildīte kur bija viņa! Viņa ir tik skaista es pie sevis nodomāju! Tad kautkas aiz mums nokrita! Tā bija maza zīmīte kur bija rakstīt: Palīdzat, palīdzat tā esmu es: mazā pelīte!
Mums palika bails un tad mēs skrējām lejā pie manas pazīstamās lai parādītu to lapiņu! Pazīstamā sāka raudat un pateica ka tas ir viņas rokraksts un noticēja stāstītajam! Mēs uzgājām aukšā atpakaļ tikai jau ar pazīstamo! Viņa iegājusi, vinai palika augsti! Bet viņa gāja tālāk uz to stūri kyr vairāk jau nebija tā melnā kaste! Mēs saucām viņu! Un tad kāda ēna bāla izgāja no kāutkāda stūra melna un gāja tieši virsū man! Man pazīstamā piegājusi priekšā , ēna apstājās un pasniedza viņai roku teigdama: Palīdzi man, palīdzi tā es Mazā pelīte! Vina sabijās un pasniedza pretīm roku un tad kautkas notika un viņa nokrita! Mēs pieskrējān viņai klāt un viņa bija besamaņā! Mels mēginājām viņu pamodināt bet nekas nenotka! Mēs bļāvām un saucām viņu bet vairs nekas nenotika. Tad no stūra islīdēja kāda grāmatiņa kur iekšā bija uzrakstīts: Paldies mana māšelīt tu mani izglābi! Tad mums palika silti kā vienmēr un ēna pazuda ar visu savu melno kasti un dienasgrāmatu! Pazīstamā atmodās un teic ka bija ar viņu kopā! Viņa pateica ka Andzela(Mazā pelīte) pateica ka tā biba viņa kas skrāpējās un sauca palīdzību kuru es nedzirdēju! Pateicoties jums viņa tagad ir tur!
Lūk šāds ir mans stāsts kas patiesībā notika un vēl pirms 1 gada nomira mana pazīstamā aiz vecuma un insulta!:(