Es īsti nezinu vai pieklājas šādu rakstu likt iekš spoki.lv bet tas viss ir moderatoru ziņā.
Zinu ka šī tēma ir sāpīga ne tikai man, bet daudziem kas lieto šo mājaslapu.
Stāsts ir par to ka jau piecus gadus esmu viens:----> Sāp naktī salauztā sirds, "daudz strādāju" blā, blā, blā.... 
Runa iet par to, ka es vēlos atrast sievu, nēesmu komunikabls ne uz ielas, ne darbs ļauj komunicēt ar daiļā dzimuma pārstāvēm, ne es apmeklēju naktsklubus, jo esmu izveidojis sev apkārt "komfortzonu". Reizi pa reizei aizeju uz kādu saviesīgu pasākumu, bet viss ko satieku ir jau aizņemtas dāmas vai tādas kas izliekās aizņemtas- īsti nezinul. 
(Kā šīs saka, dejoju ļoti labi) 
Protams, kā jau profesionālam automehāniķim ir kāds kaitīgs ieradums (smēķēju), bet no alkohola baidos dēļ tā ka tēvs bija alkoholiķis (lai viņam vieglas smiltis) un dēļ tā ka nespēju šo turēt... 
Īss paliek garšs, esmu dzirdējis ka ir dziesma ar vārdiem: "Dzīvoju pie mammas", es dzīvoju pie omas: pačukstēšu ne pēc savas izvēles, dzīve piespieda. Lai gan, dzīvoju ļoti skaistā vietā, privātmājā jūtos tā it kā būtu pazaudējis savu otru zeķi. Kā jau iepriekš pēdiņās pieminēju, ka daudz strādāju, protams, tā man ģimenē saka, es patiesībā vienkārši darbā velku laiku garumā lai nebūtu atkal mājās jāskumst vienītī... 
Vasarā braucu ar savu, nu jau drīz retro motociklu (ja nu kas, tādu vairs daudz nav palicis pasaulē, jo dumie "amīši" viņus jauc detaļās tikai lai iegūtu dzinēju priekš Legendcar.
Es īsti nezinu kur es eju ar šo rakstu, bet šoreiz īss paliek īss, ja tu meklē vīra materiālu esmu šeit. 
... 
