Dzīvē ir daudz sliktu lietu un bieži ar mums notiek sliktas lietas, bet vai tu spēj iedomāties, kas gan var būt skumjāks par vientulību? - Nekas. Vientulība rada ļoti daudz nomāktības gluži tapat kā to spēj radīt arī mīlestība.
Nesmēķē!7
Šis stāsts ir par puisi, kurš bija vientuļš. Viņš bija ne tikai vientuļš, bet arī viens vairākus gadus. Viņš nepazina savus vecākus, ne savu mammu, ne tēvu. Viņš bija cilvēks bez draugiem, bez ģimenes. Viss, kas viņam padevās bija spēja prātot, prātot un spriedelēt, spriedelēt un runāties pašam ar sevi savās domās, bet ko darīt tad, ja šīs domas aiziet pāri vārdiem?
Šis cilvēks dienas gaismu nemīlēja, principā viņš no savām mājām izgājā arā tikai pa naktīm. Dēļ viena notikuma, dēļ notikuma, kurš mainīja viņa dzīvi uz visiem laikiem. - Pēc nežēlīgas iekaršanas, pēc vairākiem ļoti spēcīgiem dzērieniem, viņš sāka sapņot par vienu sievieti, ne tikai sapņot viņš viņu redzēja visur un visu laiku.
Šis cilvēks dienas gaismu nemīlēja, principā viņš no savām mājām izgājā arā tikai pa naktīm. Dēļ viena notikuma, dēļ notikuma, kurš mainīja viņa dzīvi uz visiem laikiem. - Pēc nežēlīgas iekaršanas, pēc vairākiem ļoti spēcīgiem dzērieniem, viņš sāka sapņot par vienu sievieti, ne tikai sapņot viņš viņu redzēja visur un visu laiku.
Viņš šajā sievietē saskatīja sievieti, kas spētu dod viņam pilnīgi visu, visu, kas viņam visus šos gadus ir trūcis. Līdz pienāca diena, kas mainīja viņa dzīvi vēl vairāk uz slikto pusi, sapņot par šo sievieti, viņš iemiga ar cigareti zobos un tas beidzās ar sevis sakropļošanu, proti, viņš apdedzināja sev lūpas un uz viņa lūpām palika milzīga rēta.
Šis traģiskais notikums atņēma viņam iespēju skūpstīt. Ar katru dienu viņš sāka justies aiz vien vairāk nepilnvērtīgāks, šai jau tā drūmajai, skumju nomocītajai pasaulei. Viņš ļoti daudz prātoja par sevis pazudināšanu, pazudināšanu uz visiem laikiem, aizbēgšanu no visām savām problēmām, bet viņa prāts nespēja izlemt: mirt pašam vai likt ciest citiem.
Pienāca, kārtējā nakts un kārtējo nakti viņš klejoja pa Grīziņkalna mazajām, tumšajām ieliņām un viņš no sava prāta vienkārši nespēja izmest to sievieti, kuru tagad viņš vainoja pie tā, ka nespēj vairāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Ielas bija tukšas, nedaudz sniga, un bija ļoti tumš, jo bija nakts. Viņš staigāja stavā sejas apsējā, kas slēpa viņa rētu un turpināja redzēt šo sievieti, kuru viņš sāka nogalināt.
Diemžēl, bija tikai viena neliela problēma, tā vairs nebija vienā iedomu sieviete, šī sieviete bija īsta. Viņš ļoti ilgi bija viens, vientuļnieks, kurš jau nedaudz sāka jukt prātā un viņš beidzot jutās tā it kā varētu izladēties. Tā nebija nekāda lielā tuvība, tas viss drīzāk bija vairāk kā sava veida naida izpausme vairāk pret sevi, bet diemžēl cieta nevainīga sieviete, kura atradēs nepareizajā vietā un laikā.
Viņš paņēma atsēja savu lakatiņu, kas slēpa viņa seju un plati pasmaidīja, ielika cigareti mutē un pazuda Grīzinkalna ielās.
Kas vien zin, kad šis vīrs atkal sāks uzdarboties.