Nepabeigtais ceļš pretī laimei(nobeigums)4

Šis raksts, kuru vēlos publicēt būs stāsts par kādu cilvēku, kurš visiem šķita tik veiksmīgs, pašpārliecināts un ietekmīgs, šķietami laimīgs, taču patiesībā aiz tā visa slēpās maska, kura ļoti labi spēja apslēpt patiesās emocijas- dvēselisko tukšumu, un emocionālos pārdzīvojumus, kuri grauza ik mirkli, kad viņš bija viens- pats savās domās un vidē, kur ikdienas steiga netraucēja un ļāva atpūsties no dubultās spēles, kas sargāja no sagrāves.

Spēcīgi notikumi no pagātnes ļoti bija ietekmējuši puiša dzīvi, kā dēļ viņš izpauda sevi sfērā, kura viņam padevās vislabāk- saskarsme ar cilvēkiem un mārketings. Vēlme sasniegt ko paliekošu un vēlme sev pierādīt to, ka ar neatlaidību viss ir iespējams, protams, skan dauzsološi un apsveicami pie nosacījuma ja arī emocionāli viss ir kārtībā, taču tā nebija...

Sasniegumi nāca cits pēc cita, veiksme puisi nepameta, taču par spīti spožajam karjeras sākumam viņš tomēr jutās iekšēji sagrauts- aiz košā ārienes fona slēpās dvēsele, kura krāsojās pelēkā krāsā, jo blakus nebija patiesa cilvēka, kuram varētu uzticēt visu, kas uz sirds- drauga, kura plecs aizpildītu šo sajūtu un atkal ļautu "dzīvot" krāsojoties košos toņos.

Kaut arī paziņu loks bija liels, patiesa drauga, kurš nebūtu Tev blakus tikai dēļ sasniegtā nebija.

Viņš eksistēja šajā plašajā pasaulē, taču ko nozīmē vārds "dzīvot" saprata tikai pēc notikuma, ko minēšu turpmākajā tekstā.

Viss aizsākās kādā pasākumā, kurā pavisam nejauši sastapa cilvēku, kurš, pašam nemaz neapjaušot, nākotnē spēja krāsot ikdienu toņos, kuri puisim tik ļoti pietrūka.

Tas bija saviesīgs pasākums jautras kompānijas lokā apvienojumā ar došanos deju solī. Saruna ar meiteni aizsākās un jau pēc mirkļa, vārdu pa vārdam puisis sajutās īpaši, jo ar savu būtību un nesamāksloto izturēšanos meitene acu mirklī spēja noprast, ka kaut kas jau ilgāku laiku puisi nomoka un dzijas kamoliņš sāka tikt šķetināts.

Pirmā deja, pirmie pieskārieni un sirds sāka pulsēt straujākā ritmā. Vēl nekad sava mūža laikā viņš nebija tā sajuties-kas patiesi valdzinošs, tai pašā laikā nedaudz biedējošs pārņēma acumirklī. Dziesma, kura savija abus palika atmiņā, tā bija dziesma "Pēdējā vēstule" Dona izpildījumā-skaista, bet liriski smaga dziesma, arī kura netiks atstāta bez ievērības.

Ar katru brīdi, dienu, nedēļu iepazīstoties arvien labāk, pusis saprata, ka neparastais valdzinājums ir kas īpašs un patiess- kas tāds, kas tik ļoti pietrūka lai viņš beidzot aizpildītu tukšumu sirsniņā.

Sajūtas un kopīgās sarunas uz mirkli ļāva sajusties īpaši, uzzinājis, ka arī meitene sajutusies īpaši, viņa ikdiena beidzot bija patiesa prieka un aizrautības pilna, nebija vairs nepieciešams slēpties aiz maskas-prieks bija neviltots, ko pat pamanīja līdzcilvēki.

Domu graudi zibsnīja nepārtraukti, viņš saprata, ka tieši šis cilvēks ir tas, kura dēļ ir vērts dzīvot, nevis eksistēt, likās ka beidzot viss nokārtojas un lietas tiek saliktas pa plauktiņiem, arī meitenes līdzcilvēki minēja, ka kopš mirkļa, kad abi sastapās, arī meitene lidinājusies kā pa mākoņiem. Pusis sāka veidot atmosfēru, kas ļautu skaisti un patīkami pavadīt laiku kopā ar cilvēku, kurš kļuvis tik tuvs. Izplānoja došanos uz mūziķa koncertu, kura dziesma palika atmiņā no tikšanās reizes.Katrs moments pavadot laiku kopā bija īpašs, abu starpā strāvoja kas neaprakstāmi patiess un skaists, ka laime bija jau rokas stiepiena attālumā, taču tā nebija...

Uzradās cilvēks no meitenes pagātnes, kurš reiz viņai bija "visa pasaule", pirmā mīlestība, kuru viņa par spīti tam, ka bija šķirti, bija glabājusi sev sirdī, par spīti pārdzīvojumiem,kādus nācies piedzīvot šķiroties.

Puisis izšķīrās ar viņu citas meitenes dēļ, protams, atstājot dziļas rētas sirsniņā. Pati meitene minēja, ka esot kopā ar savu pirmo mīlestību, puisis licis viņai mainīties, reizēm nenovērtējis viņu, iespējams, pat necenties meitenes dēļ, lai tikai viņai būtu labi.

Taču meitene par spīti pagātnes nastai cer, ka viss mainīsies un sajūtas kas bija attiecību sākumā ar ex otro pusīti atgriezīsies, tādējādi dodot sarkano gaismu puisim, kuram viņa nu jau nozīmēja visu, kaut arī vēljoprojām bijušais pusisis bija kopā ar citu meiteni. Viņa viņam deva laiku 3 nedēļas, lai izšķirtos, taču no malas spriežot, ja reiz puisim meitene ir tik dārga, tad kālab nepieciešamas 3 nedēļas, tik svarīgus jautājumus kārto nekavējoties...

Tas bija smags pavērsiens brīdī,kad šķita, ka viss nu jau drīzumā nokārtosies- zinot to, ka abu starpā kopš pirmās tikšanās bija izveidojušās jūtas, puisis bija gatavs veltīt sevi cilvēkam, kurš jau ar savu esamību viens aizpildīja tukšuma sajūtu. Viņš centās cik spēja- domāja visu iespējamo, lai radītu smaidu viņas sejā-smaidu, kas nav tikai virspusējs žests, bet gan nācis no sirds, taču nu viss apstājās un atkal tukšums sāka atgriezties, iespējams pat vēl smagākā veidā kā līdz šim bija.

Tuvojās koncerts uz ieplānoto pasākumu, biļetes iegādātas, taču doties uz to pusis viens nevēlējās, jo zināja, ka tas var izvērsties sāpīgi, jo arī dziesma no balles bija kļuvusi īpaša, taču arī vēlme dāvāt iespēju doties uz koncertu ar konkrēto cilvēku neļāva biļetes laist vējā, tālab puisis nolēma tomēr meiteni pierunāt un doties uz pasākumu kopā ar viņu. Pasākums bija brīnišķīgs, emocijas sita augstu vilni un puisis sajuta, ka arī meitene ar sirdi jūtas saviļņoti, taču ārēji sevi iegrožo. Tā ir tik nepatīkama sajūta, kad esi blakus cilvēkam, kas Tev tik daudz ko nozīmē, zinot ka arī Tu viņam neesi tukša vieta, taču pa vidu ir faktori, kas neļauj būt kopā.

Puisis jau zināja ka tā būs, tālab sagatavoja nelielu nieciņu ar vēstījumu- tā kā viss sākās ar "Pēdējo vēstuli", puisis arī bija izveidojis vēstuli, kurā paudis to kā patiesi jūtas, kā arī to, ka ir gatavs atkāpties, ja vien zin, ka meitene ir laimīga. Uzupurēties sev tuva cilvēka laimes dēļ ir labāk, nekā iegrožot viņu turot piespiedu kārtā sev...

Pat līdzcilvēki redzēja, ka brīžos, kad abi bija kopā, dzima kas patiess un neaprakstāmi saviļņojošs, kas tāds, kas nākotnē ļautu izveidot ko skaistu un abiem patīkamu.

Meitenes tuvākie draugi minēja, ka uz pagātnes vecajām sliedēm atgriezties nevajag, jo ir radies jauns ceļš, kas solās būt daudz labāks, ar prātu viņa to saprata taču sirds nespēja izlemt- apjukums bija pārņēmis meiteni- jo no vienas puses viņa juta, ka kādam viņa patiesi rūp un kāds par viņu rūpējas, taču no otras puses, par spīti pārdzīvojumiem, sirds vēlējās pamēģināt vēlreiz ar bijušo puisi.

Arī puisis, kurš nu jau 2 reizi atgriezās uz "tukšuma" plosošā ceļa nespēja būt mierīgs, jo sirds dziļumos juta, ka jācīnās cilvēka dēļ, kurš nu jau bija kļuvis kas vairāk kā vienkāršs cilvēks. Satiekot viņu, viņš par spīti pārdzīvojumiem, juta ka viss nav zudis...Viņš saprata, ka meitene arī nav pārliecināta...

Koncerta laikā sarunas iegriezās arī saistībā ar gaišreģiem, puisim bija pazīstams gaišreģis, kas sevi laika gaitā jau ir pierādījis.

Pat neatbalsots šāda tipa lietas, puisis devās pie gaišreģa un nemiera dzīts arī vēlējās uzzināt pavedienu šajā situācijā.

Ar sirdi viņš zināja- lai arī ko gaišreģis teiktu, viņš turpinās cīnīties meitenes labā un pamazām centīsies iekarot viņas sirsniņu pilnībā. Viņš uzzināja ka attiecībām ir liels potenciāls, kā arī to, ka meitenei sāpēs tas, ka atgriezīsies vecajās sliedēs, gaišreģis minēja, lai meiteni pabrīdinot, ko pusis arī izdarīja un nu, šķiet, meitene ir ļoti neapmierināta ar to...

Pusis protams, vēlējās labu, pat tad, ja arī nebūtu lemts būt kopā, viņš vēlējās tikai lai meitenei nesāp tik ļoti, jo redzēt to, ka tuvi cilvēk cieš reizēm ir vēl sāpīgāk kā izciest sāpes pašam.

Vai atteikties no cilvēka, kas spēja iedegt liesmu sirdī, kura jau dzisa, vai cīnīties savas laimes vārdā ir puiša dilemma nummur viens, sirds balsij pretoties nespēj un domas vien ved tikai vienā virzienā- viņa!

Gļēvi atkāpties zinot, ka jūtas abu starpā bija patiesas, ar darbiem var pierādīt, ka otrs cilvēks patiesi rūp, uz ko puisis ir gatavs, taču vai meitene spēs piedot to, kas noticis... Viss bija patiess...

Pusis beidzot izjuta ko nozīmē dzīvot nevis eksistēt.

2.Daļa:

Pagāja laiks un acīm nemanot bija pietuvojusies meitenes dzimšanas diena, kurai vajadzēja mainīt viņas dzīvi pozitīvā virzienā, jo puisim, kurš reiz jau bija zaudējis viņas uzticību tika dota otra iespēja. Viņš izšķīrās ar savu šobrīdesošo meiteni un ieradās uz plānoto jubileju kā brīvs cilvēks, taču strīds vakara gaitā, visu mainīja.

Meitene bija prieka pilna, jo atkal varēja satikt sen neredzētus cilvēkus, kuriem, protams, arī veltīja ne mazums uzmanības. Šī bija diena, kurā viņai jājūtās īpaši un pacilāti, jo piepildās divi notikumi vienlaicīgi- nokārtojas attiecību jautājums, kā arī blakus ir mīļi un tiešām tuvi cilvēki, taču meitenes sirdī bija nemiers, jo puisis neizrādīja viņai pietiekami daudz uzmanības cik nepieciešams būtu šajā situācijā pēc tā, ka meitene viņam dod otru iespēju, notika pretējais- strīds par to, ka meitene puisim pievēršot par maz uzmanības savā īpašajā dienā.

Jubileja beidzās uz apjukuma un ne pārāk laba garastāvokļa nots...Pēc pāris dienām caur SMS, nevis satiekoties, puisis meitenei uzrakstīja, ka beidz attiecības un vēlas, lai viņa savāc savas mantas un pazūd...

Svinības norisinājās meitenes mājās. Atsākās augstskolas dienas, meitene devās uz studijām un kopmītnēs ieradās svētdien, dienā, kad bija īstā dzimšanas diena. Istabas biedri sagatavoja viņai pārsteigumu, kā arī laiku atpakaļ tam bija gatavojies puisis, kuram viņa tik ļoti daudz ko nozīmēja.

Jau iepriekš viņš zināja ko vēlas uzdāvināt, kālab arī dāvaniņu bija sagatavojis jau laiciņu atpakaļ. Viņš zināja ko viņa vēlas, kaut arī nebija to minējusi un te mūsdienu komunikācijas un sociālā vide radīja vēlvienu pārsteigumu- meitene nopublicēja rakstu Twitter.com, ar bildīti, ka vēlas mīļu, pūkainu lāčuku, ko apskaut tad, kad ir viena... Ierodoties uz jubileju, pusis jutās neērti, manot arī to, ka meitene ir visai nopietna un nepriecājas par savu īpašo dienu, dienu, kurā priekam un laimei bija jābūt visapkārt. Vakara gaitā abi izrunājās un puisis arī pateica par to, ka dāvaniņu, kura meitenei sagādāja prieku, tika iegādāta jau brīdi atpakaļ un nebija tikai dāvāta tāpēc, ka ievērots raksts portālā, ko viņa saprata.

Meitenes istabas biedrene draudzējās un laiku pavadīja kopā ar puiša kursa biedru, ar kuru ikdienā ir kopīgas lekcijas un ārpusskolas dzīve. Organizējās jauks pikniks pie dabas, uz kuru arī bija ielūgts puisis, kam meitene bija kas vairāk kā ikdienišķs cilvēks lielajā pūlī.

Viņš devās uz pikniku jau zinot, ka tur būs arī viņa. Ierodoties pārņēma patīkamas emocijas, lai arī sirds lauzās vai ārā aiz prieka, to visu nomāca bailes un neveiklība starp abiem zinot, ka abiem ir ko teikt, bet abi izvairās viens no otra.

Puisis devās pie viņas un abi nolēma doties pastaigā. Sarunas radīja miera sajūtu, viņš juta, ka arī meitene ir vēlaizvien atvērta un priecīga kaut uz mirkli pabūt divatā ar viņu. Abi norunāja vairāk kā divas stundas, laiks paskrēja nemanot un pienāca vakars. Bija jādodas uz kopīgu sēdi saistībā ar pasākuma organizēšanu, kam vēlāk sekoja adrenalīna pilns pasākums- ielu autosacīkstes, jo sezona tiktiko atsākusies.

Istabas biedrene ar savu draugu un puisis ar īpašo meiteni arīdzan devās turp, emocijas sita augstu vilni, meitenēm iepatikās vērot ātrus auto un sacensību garu starp braucējiem un pasākumam noslēdzoties notika kas interesants, atpakaļceļā puiši nolēma pamācīt meitenēm arī taktiku kā tad sacensties lai gūtu uzvaru, tas bija tik interesanti un aizraujoši, ka meitenes pilnīgi staroja. Stundām ilgi visi 4 vizinājās pa naksnīgajām ielām prieka pilni un vakars atkal noslēdzās pozitīvi.

Arī nākamā diena bija līdzīga, pastaigas skaistā vidē, kopīgas aktivitātes-puisis atkal sajutās prieka pārņemts. Abi kopā devās noskatīties kādu filmu, kas izvērtās par nakts sarunām līdz rīta gaismai. Vakars bija tiešām patīkams, tikai puisis sevi turēja "rāmjos" jo zināja, ka par spīti tam, ka abi jūtās labi, vēlaizvien pa vidu ir 3 persona, kas mīt meitenes dvēselē. Kamēr viss netiks nokārtots līdz galam, nemiera sajūta nepametīs puiša domas.

Cik viss tomēr pēc sāpju pilnām nedēļām atkal var būt skaisti, dzīve krāsojas skaistos toņos, tuvākajā laikā izšķirsies viss-vai meitene paliks kopā ar puisi, kurš viņas dēļ ir kā bez prāta, vai arī dos vēl kārtējo iespēju cilvēkam, kurš vēlas, lai viņam skrien pakaļ...

Iespēju deva puisim, kas bija no viņa pagātnes....

Tukšums atgriežas, bet par spīti visam, viņš meiteni ne pie kā nevaino, jo kā gan var dusmoties uz cilvēku, kurš spēja radīt cerību jau sagrautajā ikdienas vidē...

Līdzcilvēki uzskata, ka puisim viņa jāaizmirst un jādodas plašajā pasaulē citu laimi meklēt, taču viņš to nespēj, jo atrodot "īsto" cilvēku, citi paliek mazsvarīgi...

Īsto mīlestību ir vērts gaidīt, jo tikai patiesas jūtas sadziedēs sen cirstās rētas puiša sirdī. Smags periods stāv priekšā- cik vien iespējams, jānotur senā maska uz patiesās sejas, lai viss pārdzīvotais nesagrauj nospraustos mērķus un citi neizmanto to,ka dvēsele sāp.

3 Daļa, jeb beidzot uz pareizā ceļa....

Šķita, ka vairs dzīvē nesatikšu cilvēku, kurš emocionāli spēj sniegt iepriekš minētās sajūtas, taču pavisam nejauši sastapu cilvēku, kurā saskatīju dvēseles radniecību, meitene arīdzan piedzīvojusi līdzīga tematiskā satura pārdzīvojumus, šķiet, ka beidzot liktens ir piespēlējis cilvēku, ar kuru varu būt es pats neslēpjot savu būtību zem maskas...

Lai arī neesam kopā, jūtamies viens otra sabiedrībā pacilāti un mūsu starpā valda uzticība un spējam novērtēt viens otru pilnībā, kas ikdienā priecē ļoti, ļoti!

Stāsts ar laimīgām beigām!