Kad biju mazāks...notika kaut kas interesants.
Skraidiīju pa sētu ar draugiem, un spēlējām futbolu, spēle gandrīz bija galā, un redzu ka uz gājēj celiņa kundze gados nokrīt. Es pieskrienu klāt un vaicāju vai palīdzēt, viņa ar prieku pieņēma palīdzību. Un teica ka nav spējīga aiznest iepirkuma maisiņu, sapratu ka man vajag viņai palīdzēt, tāpēc paņēmu maisiņu, un pie vienas rokas palīdzēju viņai nokļūt līdz mājām. Kad bijām jau klāt, viņu sagaidīja vīrietis, kas bija viņas dēls. viņš protams sāka mazliet pārmest kādēļ viena gāja uz veikalu, ar vāju sirdi. Viņa atbildēja, es gāju un vairs nebiju spējīga aiziet līdz galam ar to smago maisiņu, un tad pieskrēja šis puika un palīdzēja man atnākt. Vīrietis veda viņu iekšā dzīvoklī, un vīrietis teica lai uzgaidu laukā, tā arī darīju, un pēc mirkļa viņš iznāca laukā, prasīja manu vārdu un adresi kur es dzīvoju. Es viņam parādīju, un viņš vaicāja vai es savu mammu varu pasaukt pie durvīm, tā arī darīju.
Pēc tam dzirdēju ka abi mani slavēja, un protams vīrietis man iedeva kādus santīmus par pateicību, un teica, ja ir kādas problēmas tad varu viņam prasīt palīdzību.
Tad pēc pāris dienām man pazuda mans sunis, kaut kur bija aizskrējis un pāris dienas nebija mājās nācis, un izmisumā gājām ar vecākiem meklēt. Pēc tam es sēdēju uz soliņa sētā gaidīdams kad viņš atskries mājās.Pēc mirkļa pienāca tas pats vīrietis man klāt un vaicāja kas noticis...es viņam izstāstīju.
Pēc tam viņš saka, nāc sēdies mašīnā, meklēsim...vairākas stundas braukājot pa pilsētu neatradām. Pēc tam kad atgriezos mājās, iegāju mājās, un tur viņš bija, atgriezies, un gaidīja mani luncinot asti.
p.s palīdzi citiem, un citi palīdzēs tev. Tu nevari zināt kad un cik ļoti tev vajadzēs citu palīdzību.
