Sveiki!
Man šovakar piemetusies nostaļģija un melanholisks garastāvoklis.
Var būt tāpēc, ka esmu bijusi aculieciniece vairākiem gadījumiem iz dzīves un paziņām, bijušajiem draugiem un galu galā pašas pieredzei. Visur, visapkārt tikai redzu, visi domā par jaunām šmotkām, Iphone telefoniem, pīpē, dzer ,lieto narkotikas, neiet uz skolu, neklausa vecākus un tie galvenkārt ir pusaudži.
Retais tikai spēj novērtēt to, kas viņam ir dots - ģimene, veselība un dzīvība. Manas pašas pieredze, kad lietoju narkotikas un sapinos ar nepareizajiem cilvēkiem, māte man bija kā sargeņģelītis, ar visādiem paņēmieniem mani mēģināja no tā atturēt, kad beigās man piemetās dažādas sirds problēmas un veselība sāka šķobīties un gandrīz pazaudēju savu nākotni - tad tikai attapos, ka manai mīļajai mammai bija taisnība. Cik daudz jaunieši nenovērtē to, kas viņiem ir dots! Un cik daudzi to nesaprot!
Dzīvība un tas, ka tu vari šeit sēdēt un aiziet pie ledusskapja un paņemt vienalga ko, tu vari būt laimīgs! Padomā, cik daudziem tā visa nav...