Nu tad tā... Sen jau esmu spokos, bet līdz šim biju tupējis bez rakstiem, komentējot jūsējos. Tad nu laikam pienācis tas brīdis, kad uzcepšu arī es kādu raksteli un atdošu to jums saplosīšanai. Lieta tāda, ka biju spiests uzturēties kādā vietā, kurā labprātīgi nekad nebūtu piekritis pavadīt laiku. Nenomī*iet, aiz restēm nebiju (tagad visu daru tīri). Atrados slimnīcā un sadomāju padalīties šajos "priekos" ar jums, netīrie spokagabali.
Nedienas ieslodzījumā11
329
0
Autora bilde
Skats no loga
Autora bilde
Ierados pašā rīta agrumā plkst.6.40. Pēc 10 minūšu ilgas gurķa rullēšanas uzņemšanas telpā, cenšoties neelpot dziļi, lai nenoķertu vēl kādu zarazu, mani paaicināja iepazīties tuvāk. Nointervēja un aizsūtīja uz apartamentiem. Palātā biju es un vēl viens, kurš, ieraudzījis mani, uzreiz dievojās, ka viņu šorīt pat jau izrakstīs un visa palāta būs manā rīcībā. Tad nu izgūlos un sataisīju pirmo bildi. Zeķes vēl nesmird.
Reklāma
Autora bilde
Ilgi pavārtīties nesanāca - aizdzina iepazīties ar manu dakteri, kas centīsies man palīdzēt. Atpakaļceļā no dakteres māsiņa uzaicināja mani brokastīs. Lai gan mājās palika līgava, tomēr ilgi nedomādams piekritu. Pēc tam gan sajutos diezgan lēts un pavieglas uzvedības, jo piekritu tā uzreiz. Brokastīs pasniedza makaronus, desiņveidīgus cīsiņus un nenosakāmas izcelsmes mērci. Mērces pēcgarša atgādināja kuņģa sulas skābo garšu rīklē pēc vemšanas. Ufff...vēl tagad šermuļi noskrēja... Bildē ir cits ēdiens, kas gan pēc garšas daudz neatpalika. Šķiet, ka pavāre mājās negatavo nemaz vai arī praksi gāja gestapo līdzīgā iestādījumā.
Autora bilde
Ēdamzāle visā tās krāšņumā. Ar katru reizi, ko šeit pavadīju, sajutos arvien labāk un ēdiens garšoja arvien labāk un labāk. Iespējams, tas bija kaķa-griķu efekts. Ak jā, pirmās brokastis biju gandrīz nobeidzis (palika kafijai līdzīgais šķīdums), kad māsiņa mani aizsauca uz gultu. Ar pārmetumiem, kāpēc es aizgāju brokastīs, ja vēl nebiju iedevis viņai savas asinis. Tad nu steidzamā kārtā, kamēr cīsiņdesas tauki no mana kuņģa nenonāca asinīs, māsiņa iedūra vēnā tā, ka sajutu nervu no elkoņa līdz pirkstu galiem.
Autora bilde
Šeit es pavadīju laiku. Gultas galvgalis bija nedaudz pacelts uz augšu, bet lejā nekādi to nevarēju nolaist - elektronika nestrādāja, mehāniski varēja nolaist tikai ar āmura un zāģa palīdzību. Tie man šoreiz bija palikuši mājās, tāpēc visu laiku sanāca valstīties kā banānam.
Reklāma
Autora bilde
Blakus gulta. Īsi pirms pusdienām ieradās kaimiņš. Bet viņš nebija viens - ieradās ar sievieti. Tas nu man bija šoks - vai tad tā arī varēja?! Ja būtu zinājis, es būtu savējo pasaucis līdzi, četratā būtu jautrāk. Kad sāku apsvērt, kuru no tuvākajām paziņām varētu paaicināt, kaimiņa dāma atvadījās un aizgāja. Varbūt viņa pavadīja kaimiņu tikai tāpēc, ka viņš bija 82 gadus vecs?
Autora bilde
Lai slimnīcā smadzenes neizžūtu, paņēmu līdzi lasāmo - jau kopš skolas laikiem bija vēlēšanās izlasīt "Mērnieku laikus". Par laimi vai nelaimi, paspēju izlasīt tikai līdz pusei. Gan jau mājās pabeigšu
Autora bilde
Neilgi pēc brokastīm man izsniedza mīžamtrauku 3 litru apjomā, ko jāpiepilda līdz nākamajam rītam. Salīdzinājums ar 45 izmēra sandali (jā, jā, šitās valkāju ar sieriņiem - iepūtiet man!)
Reklāma
Autora bilde
Vai tad man grūti? Lūk, netīrie spocēni, pirmais, tā teikt, slauciens :D
Autora bilde
Process turpinās :D
Tev patiks šie raksti
Pie 8. punkta neizturēju un ieliku plusu. 
