Sveiki, spocēni/spocenes! Es pastāstīšu par miega paralīzi - Tas ir stāvoklis, kad Tu ej gulēt/tikko esi pamodies un Tu redzi, kādu stāvam Tev priekšā un skatamies uz Tevi, bet Tu nevari pakustēties. Tas parasti rodas no iztraucēta miega.
Tagad mana pieredze:
Es paliku lauku mājā pie savas omes un opja, kur visapkārt ir mežš. Mana ome ar opi bija aizbraukuši uz dzimšanas dienu pie draudzenes . Viņi aizbrauca ap 20:00 un bija plānots, ka atgriezīsies nākamās dienas 10:00. Es aizgāju gulēt uz viņu gultu. Bet pa nakti 3:00 es pamodos no tā, ka kāds rausta durvis, es biju ŠAUSMĪGI pārbijies, bet tad izrādījās, ka mana ome atgriezās ātrāk (tā arī nenoskaidroju, kāpēc). Aizgāju atpakaļ uz savu gultu un ļoti ātri aizmigu. Man bija sapnis - Es guļu pie sava onkuļa un spēlēju telefonu. Tad es pieceļos sēdus un vienkārši nevaru pakustēties, acis ir ciet un mute verās vaļā, bet es to nevaru apstādināt. Dzirdu kā mans onkulis bļauj, beidzot atveru acis un redzu 9 gadīgu puisīti, kurš ir apģērbies, kā no 1950 gada uzvalkā, bet bez acīm un viņš liecās man klāt. Tad es no bailēm pamostos, bet redzu tieši to pašu. Es cenšos skriet prom, bet tad saprotu, ka nevaru pakustēties VISPĀR. Es cenšos bļaut, bet nevaru pat atvērt muti es aiztaisu acis, cik vien stipri varu, sāku just viņa rokas aukstumu virs manas pieres. Pēkšņi mani "atlaiž" un es ātri izskrienu uz virtuvi un tieši iznāk mana ome un pastāsta, ka redzējusi kaut ko ļoti līdzīgu, tad mēs no jauna ejam gulēt 4:30. Bet tikko kā es aizveru acis viss ko es dzirdu ir ļoti skaļa elektrības skaņa, tas turpinājās pusstundu un es apģērbos un gāju spēlēties ar suni.
Es bez šaubām varu teikt, ka tā bija mana visbailīgākā sajūta manā mūžā!
vēl vislabāk ir atslābināties un gaidīt kad pāries 
